Aizklātā sirdsapziņa • IR.lv

Aizklātā sirdsapziņa

Aivars Ozoliņš

Juridiskā komisija atbalsta iniciatīvu par Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu

Valsts prezidenta amats ir palicis vienīgais, par kuru Saeima balso aizklāti. Pagājušonedēļ Saeimas Juridiskā komisija lēma par vairāk nekā 11 tūkstošu cilvēku parakstīto iniciatīvu arī prezidentu Saeimā ievēlēt atklāti. Un, atklāti balsojot, to atbalstīja.

Komisijā pret šo iniciatīvu iebilda tikai Zaļo un Zemnieku savienības un No sirds Latvijai frakciju pārstāvji. Viņu argumenti ir dzirdēti jau gadu gadiem un ir tādi paši, kādus dažādu partiju politiķi bija pauduši arī pret visu citu savulaik aizklāti ievēlamo amatpersonu ievēlēšanu atklāti.

Patiesībā jau šie argumenti vienmēr ir bijuši visai trūcīgi. Viens ir par «sirdsapziņu» — ka aizklāta balsošana ļaujot deputātiem balsot atbilstoši pārliecībai, bet atklātā balsojumā viņi būšot pakļauti kādam «spiedienam». Otrs ir par ievēlamo amatpersonu «interešu konfliktu» — ka, atklāti ievēlētas, tās nebūšot īsti brīvas pieņemt lēmumus arī par Saeimas deputātiem, kuri par tām balsojuši.

Šie argumenti bija arī pret citu amatpersonu ievēlēšanu atklātā balsojumā. Tomēr kopš 2011. gada Saeima atklāti balso par visām amatpersonām, atskaitot prezidentu — gan par savu priekšsēdētāju, gan par Ministru prezidentu, gan par Augstākās tiesas un Satversmes tiesas tiesnešiem, ģenerālprokuroru, Satversmes aizsardzības biroja direktoru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, valsts kontrolieri un citiem. Vai tas ir radījis problēmas Latvijas valstij vai vismaz deputātu sirdsapziņai?

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu