Rūjienas prieks • IR.lv

Rūjienas prieks

Arturs Gruzdiņš. Foto — Alise Šulca, Picture Agency
Ieva Alberte

Kā cūkai līdz aviācijai — tā savas izredzes piedalīties muzikālajā šovā X Faktors vērtēja TV operators Arturs Gruzdiņš (24) no Rūjienas. Līdz pēdējai sekundei viņš neticēja, ka uzvarēs

Populārais britu televīzijas šovs gandrīz 20 gadus visā pasaulē atklāj jaunus dziedošos talantus. Pie mums līdz šim X Faktors nebija rīkots. Varbūt tāpēc pirmo tiešraidi septembrī Latvijā vēroja gandrīz pusmiljons skatītāju. Un divu mēnešu laikā tā iemīļoja, ka biļetes uz ierakstiem kinostudijā burtiski tika izķertas. Svētdien, 3. decembrī, šovs finišēja. Ar Bon Jovi dziesmu Always uzvarēja Arturs Gruzdiņš no Rūjienas. Vienkāršs džeks, kurš strādā par operatoru reģionālajā televīzijā un strinkšķina ģitāru. Uzvarētājs ieguva iespēju slēgt līgumu ar Sony Music.

Svētdien pēc zelta konfeti lietus kinostudijā un ballītes klubā Arturs sēdās pie stūres un devās uz laukiem Smiltenes pusē. Atbrauca ap astoņiem rītā un pēc četrām stundām sagaidīja mūs ar fotogrāfi smaidīgs. Bez ballītes pēdām sejā. Ar alkoholu Arturs neaizraujas. Nesmēķē. Lepiķu mājas, kur tiekamies, ir Artura līgavas Elzas vecāku īpašums. Ikdienā abi dzīvo Valmierā. Pēc šova sagribējies pabūt klusumā un sniegos.

Strādāja Topiņā

«Šovs bija uzbūvēts ideāli. Atlika tikai dziedāt. Justies kā māksliniekam. Mums bija viss, ko vēlamies. Atmosfēra — fantastiska!» atceras Arturs. Šobrīd ir neliela tukšuma sajūta, jo vairs nav jāgatavojas priekšnesumam. Nav ierastās vides un cilvēku. Arturs gan jau saņēmis piedāvājumu no sieviešu kora Tonika uzstāties Ziemassvētku koncertos, kuros pērn piedalījies Goran Gora un citi mūziķi. «Kad es braukšu rakstīt albumu uz Sony? Vēl nezinu. Vispirms līgums jānoslēdz. Un vispār — šī ir mana pirmā uzvara. Nezinu, ko tas nozīmē, ko ar to īsti darīt. Kurš gan zina,» smejas Arturs.

Nav tā, ka X Faktors būtu pirmā un vienīgā uzvara. Kad Arturam bija četri gadi, viņš vinnēja mazo dziedātāju konkursā Cālis. «Rūtainā vestītē un piespiedis lācīti pie sirds dziedāju: Vinnijs Pūks, Vinnijs Pūks, tā sauc to lācīti,» atceras Arturs. Ar mūziku ir saistīti abi vecāki, taču aizraušanās līmenī — mamma ir latviešu valodas skolotāja, kura arī komponē, bet tētis — mežinieks, kas dzied korī. Savus trīs bērnus viņi sūtīja mūzikas skolā. Arturs vijoļspēlē izturēja pāris gadus. Solfedžo galīgi negāja. «Reiz braucu mājās no mūzikas skolas, parāvu ratu drusku augšā, un vijole izkrita no čehola. Pārbraucu pāri un tā pa vidu: krikšš, krikššš.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu