Brexit sāk sāpēt

Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests, kurā nodarbināti daudzi mediķi no citām Eiropas Savienības valstīm, sāk noasiņot — neskaidrībā par savu nākotni daudzi agrāk iebraukušie ārsti un medmāsas jau devušies prom vai nopietni apsver šo iespēju

Tanja Pardela pamet Londonu. Viņas pēdējā darbadiena bija 26. novembris. Par to runājot, acīs saskrien asaras. Viņai pietrūks tipisko angļu cepeškrāsnī cepto kartupeļu. Pietrūks pat garā ikrīta brauciena uz darbu, ko medmāsa veica pēdējos 11 gadus — garām pāris sporta laukumiem un sarkanajām telefona būdiņām.  Pardela nevēlas pamest valsti, kurā ieradās pirms vairāk nekā desmit gadiem. Taču tās valsts vairs nav. Par pagājušā gada 24. jūniju viņa saka: «Torīt es pamodos pavisam citā zemē.»

17 mēnešus pēc tam, kad britu vairākums referendumā izvēlējās pamest ES, daudzi eiropieši izvēlas pamest Lielbritāniju. 12 mēnešos līdz šā gada martam (jaunākā pieejamā statistika) no Britu salām projām devušies 122 tūkstoši. Ievērojami sarucis arī jaunu iebraucēju skaits.

Londona, kas vienmēr izcēlusies ar eiropiešu baņķieriem, celtniekiem un baristām un «kas bijusi vieta, kur daudzi cilvēki ierodas piepildīt savus sapņus», pēc Pardelas vārdiem, tagad sāk izjust darbaroku deficītu. Par to sūdzas celtniecības kompānijas un kafejnīcas. Vadošās universitātes noraizējušās par talantīgu pasniedzēju zaudēšanu. Taču vislielākās bažas pārņēmušas Lielbritānijas ilgi loloto lepnumu — Nacionālo veselības dienestu (NVD). 

Jau pirms Brexit NVD cīnījās ar hronisku personāla trūkumu. Tagad visā valstī ir vakanti 40 000 medicīnas māsu vietu. Līdz šim šo trūkumu izdevās daļēji novērst ar aktīvu reklamēšanos citās ES valstīs, cenšoties pārvilināt speciālistus. Piemēram, 14% Londonā strādājošo medmāsu ieceļojušas no citām Eiropas valstīm. Masīvajā Londonas centra slimnīcā King’s College Hospital, kur līdz šim strādāja arī Pardela, vakantas ir 528 medmāsu un vecmāšu, kā arī 318 ārstu vietas.