Režisors un horeogrāfs Sergejs Zemļanskis (37) sešas reizes kāpa uz Dailes teātra skatuves un vienā Spēlmaņu nakts vakarā kļuva pazīstams visā Latvijā
Četras «skatuves naglas» 24. novembra rītā Sergeja somā ieraudzīdami, pat lidostas drošības pārbaudes darbinieki smaidījuši un apsveikuši. «Cilvēki atskatījās, domāju, ka man kaut kas nav kārtībā, pēc tam atcerējos par vakardienas tiešraidi,» telefonā vēlāk izlec viņa ziņojuma aplītis.
Droši vien lidostā bija krietni daudz cilvēku, kas iepriekšējā vakarā pie televizora sekojuši Latvijas teātra gada balvas ceremonijai Spēlmaņu nakts, un tad jau nevarēja nepamanīt jauno vīrieti ar gludi skūtu galvu un mānīgi lēnīgu skatienu. Horeogrāfs un režisors Sergejs Zemļanskis tovakar sešas reizes kāpa uz skatuves, lai saņemtu balvas par Liepājas teātrī iestudētajām Nikolaja Gogoļa Precībām. Divas naglas — gada lielās zāles izrādei un Grand Prix — atstājis liepājniekiem, viņš uz Maskavu dabūja stiept pārējās. Savas — kā gada kustību māksliniekam un režisoram, kas Precību gadījumā ir viens un tas pats, un vēl divas savam pastāvīgajam komandas biedram, scenogrāfam un kostīmu māksliniekam Maksimam Obrezkovam.
Jo arī scenogrāfija un kostīmi šajā izrādē ir viens — pa līgavas brunčiem precinieki skrien augšā kā pa trepēm, bet krēslus liek galvā kā tādas ķiveres.
Nevar teikt, ka Zemļanskis būtu nezināma persona Latvijas teātra un laikmetīgās dejas cienītājiem. Viņš paguvis strādāt gan ar horeogrāfes Olgas Žitluhinas audzēkņiem, gan iestudēt Raiņa Induli un Āriju (2014) turpat Liepājas teātrī, un iestudējums pirms diviem gadiem tika nominēts gada izrādes balvai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.