Man jāskatās pacientiem acīs • IR.lv

Man jāskatās pacientiem acīs

1
Gunta Purkalne. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Gunita Nagle

Kāpēc vēža pacientiem valsts neapmaksā modernos medikamentus, kas izturējuši Eiropas zāļu reģistra sietu? Ārste Gunta Purkalne atklāj: onkologi ķīmijterapeiti netiek iesaistīti lēmumu pieņemšanā par kompensējamo zāļu sarakstu

Kad sabiedrība uzzināja, ka mūziķim Valteram Frīdenbergam pēc vēža operācijas un vairākiem ķīmijterapijas kursiem ar Latvijā pieejamajām metodēm ārstēšana nepadodas, vairāk nekā astoņi tūkstoši cilvēku dažās dienās saziedoja 115 tūkstošus eiro. Valters jau sācis ārstēšanu Charite klīnikā Vācijā. Bet daudziem citiem, lai cīnītos ar vēzi, naudas joprojām trūkst — ar Ziedot.lv starpniecību palīdzību šobrīd lūdz vēl 17 onkoloģijas pacientu. Visbiežāk nauda vajadzīga jaunākās paaudzes medikamentiem, kas Latvijā nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Kāpēc tā? Par to runājam ar Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes locekli un Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāju, asociēto profesori Guntu Purkalni.

Pirms tiekamies viņas darba kabinetā pie tases kafijas, ārste godīgi atzīst — jūtas jau nogurusi no tā, ka gadiem ilgi jācīnās par jaunākās paaudzes medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā. Pētījumos pierādīts: ja pacienti jau zināmos ķīmijterapijas medikamentus papildina ar jaunajiem medikamentiem, ārstēšanās rezultāti krietni uzlabojas. «Par to mēs cīnāmies — lai ar jaunākās paaudzes medikamentu palīdzību varētu veidot individualizētu pieeju ārstēšanā. Tas ir svarīgi, jo onkoloģijā nav divu vienādu pacientu,» uzsver Purkalne. Jaunākās paaudzes medikamenti atļauj īstenot tā dēvēto mērķterapiju, tas nozīmē — ja ar biomarķieri notestēts, ka zāles iedarbojas uz vēža šūnām, tad pacienta ārstēšana ir tiešām efektīva.

Bet modernās zāles pie Latvijas pacientiem nonāk pārlieku vēlu. Pēc ES statistikas biroja datiem, gandrīz pusi (48,5%) nāves gadījumu Latvijā varētu novērst, ja tiktu izmantotas mūsdienu medicīnas iespējas — biežākie šādas «novēršamās nāves» iemesli tūlīt pēc infarkta un insulta ir zarnu un krūts vēzis. Sliktāka aina ir tikai Rumānijā.

Pirmais, ko Stradiņa slimnīcā dara, lai pacients tiktu pie vajadzīgajām zālēm, kas nav kompensējamo sarakstā, — raksta Nacionālajam veselības dienestam (NVD) pieteikumu individuālai kompensācijai. Dienestā apgalvo, ka lielākoties šie pieteikumi saņem pozitīvas atbildes. Piemēram, pērn no 167 onkoloģijas pacientiem, kuri lūdza apmaksāt viņiem zāles, 110 pacientiem vismaz daļēji zāļu izmaksas tika segtas no valsts budžeta. Taču tieši cik daudz naudas budžetā pietrūkst, lai segtu moderno zāļu izmaksas vēža pacientiem, NVD līdz raksta nodošanai tipogrāfijā nevarēja atbildēt. Stradiņa slimnīcas ārstu pieredze gan liecina, ka «biežāk nesedz, nekā sedz». Par daudz ir to situāciju, kurās onkologam, skatoties acīs pacientam, jāpaziņo par atteikumu. Reizi divos trijos gados slimnīcā tiek īstenota kāda speciāla programma vai klīniskais pētījums, kurā noteiktas vēža lokalizācijas pacienti var saņemt zāles bez maksas. «Taču tā veicas ļoti nelielai pacientu grupai,» saka Purkalne. Kā Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas pārstāve viņa uzskata, ka vienīgais risinājums ir daudz agrāk un intensīvāk nekā līdz šim papildināt kompensējamo zāļu sarakstu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu