Izdzīvotāja • IR.lv

Izdzīvotāja

Foto — LETA
Veronika Viļuma, Fold

VEF Kultūras pilī beidzies pirmais vērienīgais remonts pusgadsimta laikā, un kā no pelniem atdzimis fēnikss tā atkal vērusi durvis apmeklētājiem

Rakstīt par VEF Kultūras pils atjaunošanu nav viegli, jo ar šo Teikas namu mani saista tikai pavisam blāvas personiskās atmiņas — smagas durvis, tumšas telpas un kaut kāds bērnu koncerts 90. gadu nogalē. Pārējais — tik, cik zināms no Rīgas arhitektūras vēstures, draudzenes stāstītā par pirmajām baleta uzstāšanās reizēm vai tēva atmiņām par grāmatu izsolēm, kurās viņš pēc neatkarības atjaunošanas VEF Kultūras pils telpās regulāri piedalījies. Šķiet, šajā nespējā identificēt savu pagātni ar jaunatklāto būvi es piederu pie mazākās sabiedrības daļas. Tāds priekšstats rodas, apmeklējot VEF Kultūras pils atklāšanas dienas aizvadītajā nedēļas nogalē. Interesentu netrūkst.

Jaunas gides vadībā raibā kompānijā izstaigāju foajē, gaiteņus un zāles. Čalo bērni, latviski un krieviski sarunājas pieaugušie, bet dejotāju mēģinājumu telpā sirma kundzīte fotografējas, pacēlusi kāju pie baleta stangas. Gidei cits pēc cita tiek uzdoti jautājumi. Kāds atceras, ka savulaik mēģinājumu laikā no griestiem pilējis ūdens. «Vairs nepil,» pasmaida gide.

Šķembas un gruži

VEF Kultūras pils savas durvis pirmoreiz vēra 1960. gadā — tajā pašā, kad Valsts elektrotehniskā fabrika laida klajā ikonisko radiouztvērēju Spīdola. Kopš tā laika nams pulcējis neskaitāmus dejas, koru, vokālo ansambļu, teātra, tēlotājmākslas un citus kolektīvus. Tajā tika rīkotas greznas balles, koncerti un saviesīgi pasākumi. Dzīvība nerima pat pēc rūpnīcas slēgšanas. Nolietotajā ēkā nerimstošu garu saimniekoja nu jau bijusī ilggadējā direktore Ženija Katkovska, kuras ieguldījumu nama uzturēšanā tā drūmākajos laikos gide dēvē par īstu varoņdarbu.

Uzmanība nama arhitektoniskajai un mākslinieciskajai vērtībai atkal tika pievērsta 2009. gadā, kad Kultūras pils tika iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Tā dēvētais Staļina baroks, spilgts padomju varas apliecinājums, tolaik jau bija krietni paplucis. Būvuzraugs Oļģerts Jurgensons medijos vēlāk izteicies: «Neviens negaidīja, ka VEF Kultūras pils būs tik sliktā stāvoklī.» Renovācijas laikā atklājušās dažādas dīvainības un kļūdas, kuras pieļāvuši padomju laika būvnieki. Celtniecībā izmantoti nekvalitatīvi dēļi un būvgruži, kas radušies Melngalvju nama un Pēterbaznīcas bombardēšanas laikā, tā sen nav atbildusi mūsdienu ugunsdrošības prasībām. Grīda bijusi tā nodejota, ka zem kāda smagāka strādnieka svara mēģinājumu zālē ielūzusi, traģikomisko atgadījumu atstāsta gide. Tomēr smiekli nenāk.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu