Jaunievēlētais Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons (58) sola jaunas studiju programmas un universitātes mācību centrus visās reģionālajās slimnīcās
Dienā, kurā Aigars Pētersons savā pagaidām vēl Doktorantūras nodaļas dekāna kabinetā atvēlējis laiku mūsu sarunai, viņš jau sniedzis trīs intervijas. Vai nu tāpēc, vai arī neseno rektora vēlēšanu iespaidā Pētersons runā ar patosu. Gan par sevi kā cilvēku, kurš nosprauž augstus mērķus un vienmēr tos sasniedz, gan par universitāti, kas «drīz būs pati labākā».
Mums gan neizdodas precizēt, pēc kādiem kritērijiem. «Kvalitātes ziņā,» Pētersons atbild. Turpināšot ilggadējā RSU rektora Jāņa Gardovska sākto, kas nozīmē — ne tikai saglabās visas veselības aprūpes un sociālo zinātņu studiju programmas, bet veidos jaunas. Tādas kā jau radītā maģistrantūras programma Veselības vadība. Būšot programmas, kurās apgūt pacienta tiesības, civilo aizsardzību, veselības mācības pedagoģiju, komunikāciju veselības aprūpē. Pārjautāju, vai tiešām nerunājam par atsevišķiem lekciju kursiem, bet studiju programmām? «Jā,» atbild Pētersons. «Ļoti daudzas idejas ir Juridiskajā fakultātē. Piemēram, par nacionālās drošības, ekonomiskās drošības studiju programmām. Mums ir fantastisks profesors [Andra] Sprūds, kurš vada Latvijas Ārpolitikas institūtu. Bet universitātē varētu būt tikpat skaists Iekšpolitikas institūts.»
Atgādinu par studiju programmu sadrumstalotību un Izglītības ministrijas mērķi panākt to skaita samazinājumu no 900 līdz 600. Atbildes vietā Pētersons atgādina, ka sociālo zinātņu studiju programmās RSU nav nevienas budžeta vietas, bet tik un tā jaunieši nāk «ar augšupejošu līkni un ir gatavi maksāt naudu». «Šobrīd universitātē notiek sociālo zinātņu programmu izvērtēšana. Nešaubos, ka daļa tiks apvienotas, bet daļu ieteiks slēgt,» stāsta Pētersons. Bet uzsver, ka viņa augstskolā valda «katedru autonomija», proti, tās izlemj par studiju programmām. «Jo mēs uzticamies saviem profesionāļiem. Vai tad Kreituses kundze (Ilga Kreituse, Politikas zinātnes katedras vadītāja — red.) nav profesionālis? Vai profesors Sprūds vai profesors Vilks (Andrejs Vilks, Juridiskās fakultātes dekāns — red.) nav profesionāļi? Mēs uzticamies viņiem un gaidām no viņiem jaunus produktus.» Iebilstu, ka Vilku ārpus augstskolas pazīst pēc bēdīgi slavenā pētījuma par dzimumaudzināšanas metodēm Norvēģijā, kurā viņš izmantoja viltus ziņas. «Andrejs Vilks ir visaugstākā kaluma nozares eksperts juridiskajās zinātnēs. Ļoti kompetents profesors, universitātē viņš ir ļoti mīlēts un cienīts gan no kolēģu, gan studentu puses,» atbild Pētersons. «Mums nav viņam jānorauj uzpleči.»
Ir kāds paradokss, par ko vēlos uzzināt Pētersona viedokli. Lai gan Latvijā ir netipiski liels medicīnas studentu skaits (21,7 uz katriem 100 000 iedzīvotāju, savukārt OECD valstīs vidēji 9,9) un ik gadu ap 200 jauno ārstu emigrē, vienlaikus reģionālajās slimnīcās ir mediķu deficīts. Kam mums tik daudz medicīnas studentu? «Bet mums jāņem vērā ārstu migrācija. Tā nav augstskolas problēma — noturēt ārstus, lai viņi nedotos darbā uz Vāciju vai Norvēģiju,» atbild Pētersons un atgādina par algu atšķirībām Latvijā un Rietumeiropā. Vēl pirms pāris gadiem daļai medicīnas fakultāšu absolventu pietrūka vietu rezidentūrā un daļa jauno mediķu bija spiesti iziet rezidentūru ārzemēs. Šogad valsts apmaksājusi 240 rezidentūras vietu — par 50 vairāk nekā iepriekš, tāpēc visiem to pietiek, norāda Pētersons. Dažās jomās, piemēram, neatliekamā medicīniskā palīdzība, pat pietrūkst gribētāju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.