Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāma rotu izstāde no Diānas Venē kolekcijas. Vērtīgāka par zeltu tajā ir pārstāvēto mākslinieku parāde — no Pikaso un Kūnsa līdz dizaineru Mareunrol’s izstādes iekārtojumam
Svētdienas pēcpusdienā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs šķiet īpaši svinīgs — aiz greznajiem sienu dekoriem caur logiem spīd violeti zilas debesis. Majestātiskais klusums pārtrūkst, ar zelta liftu uzbraucot muzeja Kupola zālē — tieši tur atklāta kolekcionāres Diānas Venē (Diane Venet) mākslinieku radīto rotu izstāde No Pikaso līdz Kūnsam. Krietns cilvēku bariņš, kas varētu likt domāt, ka pienākusi izstādes pēdējā diena, neilgi pēc atklāšanas ar interesi aplūko un dzīvi apspriež daudzveidīgos eksponātus: «Kas tas ir? Gredzens vai rokassprādze? Vai tu tādu nēsātu?»
Patiesi, daudzi meistardarbi, lai arī valkājami, ir kā to autoru, pazīstamu un spilgtu 20. un 21. gadsimta mākslinieku, daiļrades esence miniatūrā. Piemēram, franču tēlnieks Sēzars rotās izmantojis to pašu tehniku, ko pielietoja slavenajās «saspiestajās» mašīnās. Tikai šoreiz mākslinieks saspiedis draugu atdāvinātās rotaslietas, pārvēršot tās savdabīgos «atmiņu kulonos» jeb «mikroskulptūrās». Amerikāņu mākslinieka Roberta Raušenberga studijā tapusī rotaslieta liek domāt par viņam raksturīgajiem popārta darbiem un kolāžām. Laikmetīgās mākslas tirgus haizivs Džefa Kūnsa Truša kaklarota sasaucas ar viņa popkultūras iedvesmotajiem tēlniecības darbiem. Šo atsauču virkni varētu turpināt ar Demjena Hērsta Tablešu-amuletu rokassprādzi un Dalī sirreālo karotes, pulksteņa un ķemmes kombināciju.
Diānas Venē kolekcija, kas sākusies ar viņas vīra, tēlnieka Bernāra Venē, radīto gredzenu, neapšaubāmi ir ārkārtīgi vērtīga gan materiālā, gan emocionālā ziņā. Tā ietver vairāk nekā 200 objektu, no kuriem vairāk nekā puse patlaban skatāma Latvijas muzejā, bet citi, kā preses pasākumā smējās pati Venē, glabājas Parīzes bankās un viņas pagultē. Tā ir vēl viena kolekcijas pievilcība — dārgie priekšmeti «dzīvo» ne tikai izstāžu zālēs un katalogos, bet arī uz harismātiskās kolekcionāres pirkstiem, rokām un kakla. Pēc Venē vārdiem, ikreiz, apliekot kādu no rotām, viņa pati kļūst par sienu mākslai. Piemēram, spāņu mākslinieka Santjago Sjerras kaklarota Nelegālā briljantu tirdzniecība nogalina, ko veido šis teikums angļu valodā, ir provokatīvs darbs, kuru Venē labprāt uzliekot, kad dodas uz svinīgiem pasākumiem, kur viesu vidū ir briljantiem rotājušās lēdijas.
Šo un citus ar eksponātiem saistītus Venē stāstus var lasīt izstādes tekstos. Brīžiem gan nepieciešama koncentrēšanās, lai saprastu, kurš stāsts uz kuru eksponātu attiecas — tas mākslas vēsturē neiesvaidītam skatītājam varētu sagādāt nelielu izaicinājumu. Tāpat mulsina divu latviešu mākslinieku, Ievas Iltneres un Ģirta Muižnieka, dalība izstādē. Priecīgais pārsteigums par to, ka Venē iekļāvusi viņu darbus savā kolekcijā ātri noplok, izlasot, ka rotas joprojām ir «mākslinieka īpašums».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.