Virsskaņas jautājums • IR.lv

Virsskaņas jautājums

60
«Man patīk lugas, kurās ir piesaiste faktiem. Tā aktierim ir degviela, lai strādātu ar lielāku enerģiju.» Foto — Jānis Pipars, Picture Agency
Anda Burve-Rozīte

Pirms pāris mēnešiem nospēlējusi sarežģītu lomu Alvja Hermaņa iestudējumā Marķīze de Sada, aktrise Elita Kļaviņa iesaistījusies neparastā projektā — viņa atveidos vācu nacistu Ginteru bilingvālā iestudējumā par holokaustu. Izrāde, kas tiks spēlēta Žaņa Lipkes muzejā, rosina domāt par individuālās atbildības tēmu

Poētiski blīvais, groteskais veids, kādā lugas Persiešu valodas stundas autors un režisors Genādijs Ostrovskis izvēlējies rakstīt par holokausta tēmu, uzrunāja pazīstamo Jaunā Rīgas teātra aktrisi. Lugas pamatā ir stāsts par ebreju izcelsmes poļu rakstnieku Bruno Šulcu, kura darbi tulkoti 40 pasaules valodās. Pazīstamākie — romāns Sanatorija «Zem smilšu pulksteņa», stāstu krājums Kanēļa veikaliņi. 1942. gada 19. novembrī Drohobičas koncentrācijas nometnē Bruno Šulcu nošāva nacisti. Ostrovskis lugā attēlo izdomātu notikumu: vācu uzraugs Ginters starp geto ieslodzītajiem ebrejiem meklē kādu, kurš varētu viņam iemācīt persiešu valodu. Bruno Šulcs, ļoti vēlēdamies izglābt dēlu un izglābties pats, to uzņemas, lai gan persiešu valodu nezina.

Veidot izrādi par 20. gadsimta traģēdiju — nacistu režīma veiktajām masveida ebreju slepkavībām — Ostrovskim un Kļaviņai šķita svarīgi arī tāpēc, ka nacionālisma idejas gūst lielu popularitāti šodienas politikā Eiropā un pasaulē. Kā atdot godu terorā cietušajiem un nepieļaut, lai kas līdzīgs atkārtojas nākotnē? Arī par to rosinās domāt izrāde, kuru divās valodās (latviešu un krievu) četri aktieri izspēlēs Žaņa Lipkes muzejā Ķīpsalā. Pirmizrāde  latviešu valodā 10. novembrī, krievu valodā — 17.novembrī.

Tieši tev esot radusies ideja par izrādes Persiešu valodas stundas iestudēšanu. Vai svarīgs bija šībrīža pasaules politiskais konteksts?
Ideja attīstījās tā: režisors Genādijs Ostrovskis man iedeva izlasīt šo lugu. Satikāmies saistībā ar kino projektu, bet neizdevās to realizēt. Luga man likās ļoti spēcīga. Kādā pirmizrādes pasākumā kaut kas mani raustīja aiz mēles pastāstīt par to [Žaņa Lipkes memoriāla valdes priekšsēdētājam] Mārim Gailim. Viņš ieinteresējās. Palūdzām Jāni Elsbergu lugu iztulkot latviski. Jānis skaisti pateica — pirmatnējais neprāts šajā lugā savienots ar dzelžainu struktūru.

Man patīk lugas, kurās ir piesaiste faktiem. Tā aktierim ir degviela, lai strādātu ar lielāku enerģiju.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu