Pirms 500 gadiem pieslieties reformācijai bija līdzīgi kā Atmodas laikā pamest kompartiju, tomēr dziļas sabiedrības pārmaiņas prasīja ilgāku laiku, saka vēsturnieks Gustavs Strenga
Šogad daudzviet Eiropā atzīmē 500 gadus, kopš Mārtiņš (vai Martins) Luters pie Vitenbergas baznīcas durvīm 1517. gada 31. oktobrī esot pienaglojis savas 95 tēzes, tā dodot pirmo grūdienu reformācijas kustībai, kas satricināja visu kontinentu. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 1. novembrī atklāta izstāde Luters, kas dod skatītājiem dziļu, mūsdienīgu skatījumu uz reformācijas pirmsākumiem Latvijā. Par šiem senajiem notikumiem un to aizvien nerimstošajām mūsdienu atbalsīm sarunājamies ar vienu no izstādes kuratoriem, vēsturnieku Gustavu Strengu.
Latvijas vēstures tradicionālajā izklāstā bieži mēdz ar lepnumu uzsvērt, ka Rīga bija viena no pirmajām vietām, kur luterisms iesakņojās. Vai šis apgalvojums ir pamatots, vai arī tas ir vēl viens mīts par mūsu vēsturi?
[Izstādes] galvenais vēstījums ir tas, ka Livonijas pilsētas un Rīga pirms 500 gadiem ir bijušas daļa no Eiropas notikumiem. Tā nav bijusi tikai vieta, kur notiek kādas atblāzmas, bet vieta, kur reāli ir redzamas pārmaiņas. Kaut kas notiek Vitenbergā — Eiropas vidienē, tālu prom, un priekš tā laika ļoti ātri nonāk šeit.
Kāpēc Rīgā reformācija tik ātri gūst virsroku? Pirmais reformators Andreass Knopkens ierodas Rīgā 1521. gadā, jau 1522. rāte ir reformācijas pusē, un 1524. gadā viss pasākums ir beidzies — lielākā daļa katoļu garīdznieku un priesteru ir izmesti no pilsētas. Tas noteikti ir vairāk politisks un sociāls, nevis teoloģisks process. Luteram tas ir teoloģisks process. Luters vēršas pret katoļu baznīcas praksi pārdot indulgences kā grēku atlaides sev un saviem mirušajiem radiniekiem — tādā veidā baznīca finansē savus projektus. Pārējiem, kas iesaistās reformācijā, motīvi un pārliecības ir ļoti dažādas.
Rīga pirms tam 300 gadus ir bijusi iespiesta starp Vācu ordeni un Rīgas arhibīskapu. Abi cīnās par to, kas būs pilsētas galvenais kungs. 15. gadsimta 80. gados notiek reāls karš starp Rīgas pilsētu un Vācu ordeni. [Tagadējā Rīgas pils] tika uzbūvēta pēc tam, kad rīdzinieki 1484. gadā [iepriekšējo pili] pilnībā nolīdzināja. Rīdzinieki ierauga, ka viņiem ir iespēja atbrīvoties. Bet ne pats Luters, ne rīdzinieki nedomāja, ka viņi taisa jaunu konfesiju. Viņi ir talantīgi taktiķi. Diez vai cilvēki, kas aktīvi piedalījās, īstenībā zināja, uz kurieni tas pasākums ved.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.