Atkritumu haoss • IR.lv

Atkritumu haoss

3
Riepas, kas uzkrājušās uzņēmuma Riepu bloki noliktavā Čiekurkalnā. Valsts vides dienests tagad par to piespriedis 12,9 miljonu eiro sodu. Foto — Edmunds Brencis, Picture Agency
Ieva Cielava

Riepas, riepas, riepas, riepas. Milzīgs klājiens, kurā varētu paslēpt veselu autoparku — šie neatļautie tonnu tūkstoši gadiem krāti uzņēmuma Riepu bloki noliktavā Čiekurkalnā, bet tagad Valsts vides dienests (VVD) sarēķinājis firmai sodu, kas piecdesmitkārt pārsniedz tās apgrozījumu. «Jūs tik brutāli izmeta ārā, ka mums ir šoks,» tā uzņēmuma vadītājam Aivaram Grūbem esot sacījuši paziņas no VVD, bet vārdus viņš sarunā Ir nevēlas atklāt. Tirgus tīrīšana no konkurentiem — tā milzīgos sodus vērtē Grūbe un arī citi uzņēmēji. Uz viņa biroja galda kaudzītēs salikti dažādi dokumenti — atzinumi, atļaujas, sodi, pārbaužu protokoli. Labu laiku Grūbe nevar papīros atrast pēdējo VVD sastādīto protokolu par 12,9 miljoniem eiro un ironiski iesmejas: «Es taču tagad nevarēšu samaksāt sodu.» Uzņēmumam, kas pērn apgrozījis 220 tūkstošus eiro, turklāt strādājis ar zaudējumiem, soda miljoni ir neizpildāma prasība un patiesībā nozīmē tikai vienu — biznesa beigas.

Vai ar miljonu sodiem VVD beidzot cer sakārtot atkritumu saimniecības haosu, kas atklājies, kad šovasar nodedzis tā priekškars?

ieved, kaut nespēj pārstrādāt

Pērn Latvijā tika pārstrādāti 2,5 miljoni tonnu atkritumu. Ne visu šo apjomu esam paši radījuši. Aptuveni 300 tūkstoši tonnu pērn ievesti no ārzemēm. «Tas ir normāls bizness, tāpat kā mums ieved ūdeni no Francijas vai makaronus no Itālijas,» skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Alda Ozola. Kompānijas Latvijā tiek pie izejvielām ražošanai vai iepērk konkrētu atkritumu grupu, lai sūtītu to tālāk pārstrādei uz ārzemēm, nopelnot starpniecības maksu.

Taču likums izvirza vienu nosacījumu — ievedot valstī atkritumus, kas nav bīstami, tiem jātiek pārstrādātiem vai reģenerētiem, vai īsā laika posmā pārvestiem uz galamērķa pārstrādes iekārtām ārzemēs. Vai visi ievestie atkritumi tiešām tiek pārstrādāti un vai VVD spēj to izkontrolēt, liek šaubīties pēdējā laika notikumi. Latvijā nespējam pārstrādāt visus jau pašu saražotos atkritumus — pusmiljons tonnu (lielākoties bioloģiskie vai nešķiroti sadzīves atkritumi) pērn tika aprakti izgāztuvēs. Tātad — ievestais apjoms daudz neatpaliek no tā, ko paši nespējam pārstrādāt un apglabājam.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu