Par zinātnes finansējumu – valsts pētījumu programmas vai granti? • IR.lv

Par zinātnes finansējumu – valsts pētījumu programmas vai granti?

3
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Andris Ambainis

Nākamajās divās nedēļās tiks pieņemts būtisks lēmums par zinātnes finansējumu. Dalot to nelielo naudu, kas valsts budžetā paredzēta zinātniskajiem pētījumiem, ir divas galvenās shēmas:

  • fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti (FLPP);
  • valsts pētījumu programmas (VPP).

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno nākamajā gadā pārdalīt finansējumu par labu FLPP. Zinātnieku viedokļi dalās: Latvijas Zinātnes Padomes (LZP) vadība un Latvijas Jauno Zinātnieku Apvienība (LJZA) ir par, bet Zinātņu Akadēmijas vadība un vairāku VPP vadītāji – pret.

Viedoklis īsumā: pirmkārt, šī ir būtiska lieta. Jautājums izklausās tehnisks un tikai speciālistiem saprotams, bet finansējuma sadales principi nosaka, vai nauda nonāks tur, kur tā dos vienlielāko atdevi.

Otrkārt, es noteikti atbalstu IZM un LZP priekšlikumu. Domājot par to, kā Latvijā būtu jāsadala zinātnes finansējums, esmu nonācis pie ļoti līdzīgiem secinājumiem.

Tagad sīkāk. Mēs bieži runājam par zinātnes prioritātēm, bet Latvijā katrā pietiekami lielā nozarē – vai tā būtu datorzinātne vai bioloģija, vai ekonomika, zinātnes līmenis ir ļoti raibs, no ļoti laba līdz diezgan vājam.

Un jautājumam būtu jābūt: kā mēs panākam, lai finansējums katrā nozarē nonāktu pie tiem, kas ar to spēs izdarīt visvairāk?

Valsts pētījumu programmas (VPP) savā pašreizējā formā šā mērķa sasniegšanai īpaši nepalīdz. VPP deklarētā vīzija ir valsts pasūtījums zinātniekiem. Reāli tas notiek tā – VPP ir ļoti liels projekts, kur iesaistīts liels skaits zinātnieku (50, 100 vai pat 200), valsts nosaka vispārējo virzienu (piemēram, IKT vai lauksaimniecība), bet zinātnieki piepilda programmu ar to saturu šajā virzienā, ko viņi var piedāvāt.

Daudzos gadījumos VPP saturu lielā mērā nosaka tās vadošais zinātnieks vai vadošā institūcija/institūcijas. Tas var novest pie divām nopietnām problēmām.

Pirmais variants – tiek mēģināts atbalstīt visus, ko vien var atbalstīt. Finansējums tiek “izsmērēts” pa lielu daudzumu tēmu un pētnieku grupu, nevienai tēmai vai cilvēku grupai nesaņemot pietiekamu atbalstu.

Otrais variants – programmas vadītājs vai neliels cilvēku “kodols” novirza būtisku daļu finansējuma sev tuvām tēmām vai pētnieku grupām.

Abos gadījumos nonākam pie tā, ka būtisku atbalstu saņem jau ilgus gadus pastāvošas pētījumu tēmas, arī tad, ja tās ir sevi izsmēlušas.

Jaunam perspektīvam zinātniekam (piemēram, man tādam, kāds es biju pirms 10 gadiem, atgriežoties Latvijā) ar jaunu tēmu šajā VPP struktūrā iekļūt ir grūti. Struktūra atbalsta tos, kas jau ir sistēmas iekšpusē un atražo idejas, kuras ir pastāvējušas jau ilgu laiku.

Lietas, ko šeit vajadzētu mainīt:

  • sistēmai vajadzētu labāk atšķirot perspektīvus pētījumus no savu laiku nodzīvojušām idejām (ja tie abi ir sasaiņoti kopā megaprojektā ar 100 pētniekiem, tad vērtētājiem ir izvēle vai nu atbalstīt visu, kas tur sasaiņots kopā vai neko);
  • jādod vairāk iespēju jauniem zinātniekiem vai zinātniekiem no ārpuses ar jaunām idejām, kuriem nav spēcīgas “administratīvās aizmugures”;

Kā to panākt?

Ja man liktu izstrādāt jaunu sistēmu VPP vietā, es tās aizstātu ar nelielu projektu konkursiem par noteiktu tēmu (piemēram, IKT vai biomedicīnu). Tāpat kā VPP gadījumā, tiktu atbalstīta noteikts pētījumu virziens, bet citādā veidā. Nevis caur vienu megaprojektu (kura organizēšana pārvēršas par vingrinājumu politiskās bloķēšanās mākslā), bet caur daudziem mazākiem projektiem. Tas ļautu labāk atlasīt tās zinātnieku grupas, kas tiešām pelnījušas atbalstu un palīdzētu jauniem spējīgiem zinātniekiem ar jaunām tēmām.

Latvijā līdzīgā veidā jau funkcionē FLPP, kur nelielus projektus vērtē neatkarīgi starptautiski eksperti. Es to uzskatu par labāko zinātnes naudas sadales shēmu Latvijā un, ja mēs virzāmies uz līdzīgiem principiem VPP, tad ir jēga šīs shēmas apvienot. Labāk viena shēma ar lielāku resursu daudzumu, nevis divas ar mazu.

Būtiska lieta, ko tad varēs panākt: patlaban nelielā naudas daudzuma dēļ FLPP konkursi notiek reizi 3-4 gados. Apvienojot shēmas, projektu konkursi notiktu katru gadu. Tas dotu iespējas:

  • zinātniekiem, kam konkrētā gadā konkursā nedaudz nav paveicies (neatstājot viņus bez finansējuma uz 3-4 gadiem);
  • jauniem zinātniekiem, kas tikai uzsāk savu karjeru (nav jāgaida 3 gadus līdz tuvākajam konkursam un jāmeklē ietekmīgāku zinātnieku atbalsts uz šo laiku).

Tas ir arī tas, kā lietas notiek pasaulē – Latvijas “konkurss tikai reizi 4 gados” pasaules kontekstā ir visai neparasta parādība.

Kopsavilkums: atbalstu un uzskatu par ļoti vajadzīgu.

Ja ir jautājumi par personisko ieinteresētību: FLPP projekta man nekad nav bijis. Patlaban vadu vienu no VPP, bet uzskatu, ka šīs programmas pašreizējā izskatā nav labs veids (ļoti trūcīgā un nepietiekamā) zinātnes budžeta sadalei.

 

Autors ir matemātiķis, LU profesors Datorikas fakultātē, LZA īstenais loceklis

Komentāri (3)

Juris 04.10.2017. 12.48

Laikam jau visu pasaka pēdējās rindkopas vārdi: “FLPP projekta man nekad nav bijis. Šobrīd vadu vienu no VPP…”. Pirmā citāta daļa atgādina PSRS laikos populāro izteikumu “Grāmatu neesmu lasījis, bet viedokli izteikšu”. Zināšanai, vairākus lēmumus par iepriekšejā konkura FLPP tiesas atzina par nelikumīgiem? Jūs to atbalstat turpināt Ambaiņa k-gs?
Attiecībā uz citētā otro daļu – kā zināms Ambaiņa vadīto VPP iesniedza prof. J.Borzovs, un vēlāk tikāt nomainīts uz vadītāju. Nav brīnums, ka šadā situācijā Jums sava VPP nepatīk, bet ticiet, citās VPP programmās darbs norit veiksmīgi un sasniegtie rezultāti ir atzīstami.

0
0
Atbildēt

0

edge_indran 03.10.2017. 12.39

“Nākamajās divās nedēļās tiks pieņemts būtisks lēmums par zinātnes finansējumu. Dalot to nelielo naudu….” Autors ir matemātiķis, ….
======================================================================================
Autors ir “parlatviešu” (neoliberāļu) ideju propagandists, tāds spēj publiku ar trikiem par tēmu “2×2=5” spēcīgi ietekmēt . Beigsim populismu, Ambaiņ’ kung’, – pārlasīsim likumu “Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam” ? Pamācās neoliberālistu propagnadisti vismaz no sava idejiskā līdzgaitnieka,Ph.D. Vj. Dombrovska, gan kā domāt valstiski (sistēmiski), gan kā piedāvājumus argumentēt visas sistēmas ietvaros – un neliksim “ratus priekšā zirgam” :
” Vjačeslavs Dombrovskis, ‘Certus’: NAP bankrotējis. Valstij vajadzīgs reāls attīstības plāns. “

0
0
Atbildēt

1

    Vidvuds Beldavs > edge_indran 28.10.2017. 14.53

    Prof. Ambainis nerakstīja par NAP2020, bet par zinātnes budžeta finansējuma sadali. Lai saskatītu “neoliberāļu ideju propagandu” šajā tēmā, laikam prasa īpašas spējas. Man šķiet, ka rets lasītājs to varētu saprast.
    NAP2020 mērķi zinātnei, kādus pieņēma 2013. gadā, paredzēja, ka kopējais finansējums zinātnei augt no 0,4% no IKP līdz 1,5% no IKP 2020. gadā, un ka zinātnieku skaits augt līdz 7 000. Pēdējie dati par zinātnes finansējumu rāda 0,63% no IKP.
    2016. gada beigās zinātnieku skaits ar pilnu slodzi bija 5 120 – http://www.csb.gov.lv/en/statistikas-temas/px_tabulas/rd-personnel-43630.html .
    Zinātnieku skaits krītas ar katru gadu un ir ap 25% kas ir pensiju vecumā. Būtiskais stāvoklis ir ka zinātne Latvijā ir krīzes stāvoklī.
    R

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu