Vai tehniskais progress un automatizācija nozīmē lielāku bezdarbu? • IR.lv

Vai tehniskais progress un automatizācija nozīmē lielāku bezdarbu?

1
Ilustratīvs attēls no pixbay.com
Oļegs Krasnopjorovs
Mūsdienās izklausīsies neticami, bet vēl tikai pirms 150 gadiem bija populāras tādas profesijas kā žurku tvērējs, modinātājs un boulinga ķegļu salicējs.

Pašlaik šādas profesijas nepastāv – tos aizvietoja peļu slazds un modinātājpulkstenis, automatizēta kļuva arī boulinga spēļu zāle un ķegļus savās vietās novieto speciāla iekārta. Žurku tvērēji no tehniskā progresa bija zaudētāji, vismaz īstermiņā – viņi palika bez darba, tāpēc nācās pārkvalificēties un iemācīties kaut ko jaunu. Tomēr sabiedrībai kopumā tehniskais progress noteikti nāca par labu – lai par to pārliecinātos, pietiek salīdzināt kaut vai pašreizējo Londonu ar Čārlza Dikensa romānu skatiem. Turklāt kopš tiem laikiem bezdarbs ir nevis pieaudzis, bet sarucis; darbvietu kvalitāte un darba apstākļi ir būtiski uzlabojušies, bet vispārējais dzīves līmenis – pieaudzis.

Automatizācija, robotizācija un tehniskais progress notiek nepārtraukti. No ekonomiskās teorijas viedokļa šie procesi nozīmē arvien vairāk fiziskā kapitāla uz darbinieku, kas ļauj darbiniekiem strādāt produktīvāk un tādējādi vai nu saņemt augstākus ienākumus, vai arī vairāk laika veltīt atpūtai, ģimenei un hobijiem.

Maldīgs ir uzskats, ka darba stundu būtisks samazinājums pēdējā gadsimta laikā ir noticis tikai sociālisma ideju izplatīšanās dēļ. Pieaugot darba ražīgumam, aug arī ienākumi; ienākumiem sasniedzot noteiktu slieksni (kas katram ir individuāls), pieaug pieprasījums pēc brīvā laika. Tādējādi nevis Marksa doktrīna, bet gan tehniskais progress ir bijis galvenais rīks, kas ļauj mums tagad baudīt garākas brīvdienas.

Arvien vairāk cilvēkiem hobijs un darbs ir viena un tā pati nodarbe, un ar laiku cilvēku daļa, kas varēs atļauties šādu greznību, tikai pieaugs.

Bez tehniskā progresa un automatizācijas darba ražīgums lauksaimniecībā būtu tik zems, ka visiem darbspējīgiem iedzīvotājiem, kuri nav kara dienestā, būtu jāstrādā ar lāpstu, lai pabarotu sevi un karavīrus, un tieši tā tas arī bija pirms dažiem gadsimtiem, kad par zinātnieka vai mākslinieka profesiju atļāvās sapņot tikai daži.

Jā, tehniskajām progresam ir īstermiņa blakus parādība – dažas profesijas laika gaitā izzūd, bet to vietā parādās jaunas. Un, pat ja profesijas nosaukums saglabājas, mainās nepieciešamās prasmes (piemēram, salīdzināsim, kādas prasmes bija nepieciešamas ekonomistam pirms 100 gadiem un tagad).

Būtiski apzināties, ka katram no mums visu mūžu būs jāmācās kaut kas jauns. Neuzskatu, ka tas ir slikti. Biologi apgalvo, ka cilvēks izmanto tikai nelielu daļu no sava smadzeņu potenciāla. Savukārt tehniskais progress ļauj mums izmantot šo potenciālu arvien plašāk.

Pieaug cilvēka dzīves mūžs – liela daļa no tuvākajā desmitgadē dzimušajiem būs aktīva darba tirgū arī pēc 2100. gada (un tam nav nekāda sakara ar pensijas sistēmas šķietamo ne-ilgtspēju; veselīgā dzīves ilguma kāpums ir cilvēces būtisks sasniegums, kas nebūtu iedomājams bez tehniskā progresa). Tāpēc loģisks būtu jautājums – kādas profesijas tad ir “pareizās” jeb noteikti būs pieprasītas 2100. gadā? Manuprāt, drīzāk varam runāt par pieprasītām prasmēm, nevis profesijām un nozarēm. Skaidrs, ka pirmie tiks (un jau tiek) automatizēti rutīnas un standarta darbi, piemēram, biļešu pārdošana, lielveikalu kasiera, datu ievades operatora, zivju pārstrādātāja darbs. Tā vietā arvien vairāk būs pieprasīti radošums, kritiskā domāšana ārpus rāmjiem, ātras mācīšanās un komunikācijas spējas, kā arī tehniskas iemaņas darbā ar jaunām iekārtām, mehānismiem un datorprogrammām.

 

Autors ir Latvijas Bankas ekonomists

Komentāri (1)

gustaps 03.10.2017. 20.35

Dažās valstīs, kuras mokas ar budžeta pārpalikumu, radusies jauna ierosme: katrs valsts pilsonis saņam noteiktu regulāru maksājumu (apmēram vidējas algas lielumā) no valsts tāpat vien, tikai par to, ka viņš ir pilsonis. Un viņš var darīt ar to naudu, ko vien sagrib. Visu gadu sērfot dienvidjūrās vai notriekt kaitīgās izpriecās – pēc savas izvēles. Galvenais, lai nabadzības dēļ nejauc gaisu. Bet darbs paliek kā hobijs entuziastiem, kuriem darāmais ir aicinājums un kaislība, bet samaksa nav svarīga, jo pilsoņalga pilnībā nodrošina visas pamatvajadzības.

Diezgan oriģināls komunisma traktējums. DDD.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu