Baiba Dēķena, Austrijā izdos pirmo albumu • IR.lv

Baiba Dēķena, Austrijā izdos pirmo albumu

Albuma ierakstīšanas laikā visvairāk mainījās Baibas priekšstats par savu mūziku — pieņemt šķietami nesavietojamo un atzīt, ka viņas lirisko, zemo vokālu labi papildina ne tikai ierastā ģitāra, bet arī elektronika. Foto — Edmunds Brencis, Picture Agency
Marija Leščinska, speciāli Ir

Reti ir cilvēki, kurus satikt vienmēr ir prieks. Baiba tāda ir. Gan pavisam klusinātā koncertā mazītiņā Rīgas kafejnīcā, gan dunošā rokfestivālā viņa spēlē izjusti un atdevīgi. Un arī dzīvo tā — nebaidoties atklāt sevi.

Pirms trim gadiem Baiba devās uz Austrijas Alpiem, lai strādātu brīvprātīgo darbu neatkarīgā kultūras centrā Insbrukā, domājot, ka pavadīs tur gadu. «Bet gada laikā notika tik daudz, ka es sapratu — nevaru to tik viegli pamest.» Līdzīgi kā Latvijā, arī turīgajā Austrijā pēdējos gados ar dažādām privātām iniciatīvām uzplaukusi neatkarīgās kultūras ainava. Jau divus gadus Baiba ir pilntiesīga centra darbiniece, izveidojusi Open Mic Sessions, radot iespēju jaunajiem mūziķiem koncertēt. Un arī pašas radošā darbība Austrijā uzņēmusi citus apgriezienus. «Tur es satiku Kristofu (Baibas grupas biedrs Christoph Holzknecht — red.), kurš teica — tas, ko dari, ir ļoti labi, bet vēl nav sasniegts tāds līmenis, lai to varētu pasniegt citiem un viņi saprastu.» Atbilde uz jautājumu, ko lietas labā varētu darīt, bija ļoti vienkārša. Strādāt!

Kad pirms gada Minhenē viņi noklausījās kāda vietējā mūziķa priekšnesumu — puisis spēlēja ģitāru un klavieres, ko papildināja ar datoru sintezētas skaņas —, Baiba teica: «Mēs arī tā varam!» Vienā vakarā tapa skaidrs, ka sava albuma ierakstīšana vairs nav sapnis, bet gan reāla iecere. Visām dziesmām teksti jau bija uzrakstīti, tomēr lielākā daļa albuma tapa procesā.

Baiba ir uzaugusi Pūres pagastā Tukuma novadā. Bērnību pavadīja starp ābelēm un vienmēr uzsvērusi to, cik ļoti viņas pasaules uztveri un pašizpratni veidojis dabas tuvums. Uz mūzikas skolu Kandavā vecāki veda ar auto. «Tādu ieguldījumu iemācies novērtēt tikai pēc gadiem,» Baiba saka. Lai gan ģimenes finansiālā situācija nepavisam nebija tik laba, līdzekļus un laiku izglītībai vecāki atrada. Astoņus gadus Baiba mācījās spēlēt klavieres, piecus — akordeonu. Pēc vidusskolas pārcēlās uz Liepāju. «Joprojām uz jautājumu, no kurienes esmu, bieži atbildu — no Liepājas.» Izpratne par to, ko viņa dzīvē vēlas darīt, veidojās tieši tur.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu