Vācu zemdegas • IR.lv

Vācu zemdegas

4
Rinalds Gulbis

Zem viltus garlaicīguma Vācijas politikā slēpjas nācijas stress par nākotni

Bundestāga vēlēšanas pēc Trampa uzvaras ASV, elpas aizturēšanas Nīderlandē un Makrona efekta Francijā šķiet vienas no garlaicīgākajām vēlēšanām Eiropā. Vismaz šogad. Iespaids, kādu vācieši atkal ir radījuši ap federālā parlamenta vēlēšanām, liek zināmā veidā atslābt – cerībā, ka ar Eiropas nākotni viss ir kārtībā, vismaz, kamēr pie varas ir Mutti (Mammas iesauku Angelai Merkelei 2008. gadā piedēvēja toreizējais ekonomikas ministrs Mihaels Gloss). 

Šādi šķitumi un viltus reālijas vēlēšanām Vācijā gan negadās pirmo reizi, noteikti arī ne pēdējo. Vāciešiem raksturīgā maniere uz āru publiski neizrādīt emocijas un izlikties, ka viss ir vislabākajā kārtībā, lieliski redzama arī vēlēšanu procesā. Tomēr, tikai runājot ar pašiem vāciešiem, atklājas – zem visas šīs izlikšanās slēptais stress. Stress par Vācijas nākotni šī vārda plašākajā nozīmē – stress par bēgļiem, stress par pensijām un pensionēšanās vecumu, stress par nekustamo īpašumu cenām, stress par Eiropas nākotni, stress par Vācijas drošību. 

Vācu vēlētāji šoreiz ir patiesi noraizējušies, iespējams, visvairāk tieši tādēļ, ka neko citu kā «stabilitāti» vadošie politiskie spēki nesola. Taču stabilitāte jau kādu laiku ir tikpat šķietama kā vācu miers priekšvēlēšanu laikā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu