Vienotības kongress neatbildēja, vai tās biedriem svarīgāka valsts vai partija
Pagājušo sestdien Vienotība kārtējo reizi atlika iespēju mēģināt atgūt vēlētāju uzticēšanos. Tiesa, tās biedri, iespējams, apzinās, ka šāda iespēja jeb partijai «izšķirīgā diena», kā Vienotības kongresu raksturoja jaunais valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, vairākus gadus ir atlikta tik daudz reižu, ka jau varētu būt pagājusi. Kongress varēja tikai fiksēt esošo situāciju un spriest, ko darīt līdz Saeimas vēlēšanām atlikušajā laikā.
Nav gluži nepamatots Ašeradena sacītais, ka Vienotībā esot koncentrēts ievērojams intelektuālais potenciāls. Kongresā runātāji, vērtējot partijas stāvokli, necentās patverties ilūzijās. Arī partijas neveiksmju iemeslu analīzi var dēvēt par daļēju, tomēr korektu. Taču risinājumu piedāvājumi – piemēram, «ne vairs tikai stabilitāti un dažādo viedokļu izlīdzināšanu, bet arī straujākas pārmaiņas un asākus manevrus», kā ieteica līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Andris Piebalgs, – palika teorētiski.
No vadoņiem tikai ģenerālsekretārs Artis Kampars kā partijas neveiksmju iemeslu piesauca «komunikāciju» jeb nespēju pastāstīt, «cik mēs esam labi». Citi saprot, ka «nedrīkstam (..) melot paši sev, ka viss ir labi», kā teica Piebalgs. Un, kā uzsvēra Vienotības spēka laiku premjerministrs Valdis Dombrovskis, «ja mēs gribam, lai mūsu vēlētāji būtu mums uzticīgi, mums pašiem jābūt uzticīgiem tiem ideāliem, kuru dēļ iesaistījāmies Latvijas politikā».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.