Arheoloģija bez skeletiem • IR.lv

Arheoloģija bez skeletiem

2
Artūrs Tomsons tur rokā divus bronzas cirvīšus, kuri zināmi kopš 19.gadsimta. Viens ir oriģināls bronzas laikmeta ierocis, otrs — 19. gadsimta pakaļdarinājums, ko var uzskatīt par vienu no pirmajiem eksperimentālās arheoloğijas paraugiem.
Gunita Nagle

Izprast, izglītot un izklaidēt – tāds ir eksperimentālās arheoloģijas uzdevums, uzskata šā virziena iekopējs Latvijā Artūrs Tomsons. Tā pēta neatbildētus jautājumus, ko rada izrakumos atrastās vēstures liecības

Šovasar tradicionālās kultūras pētniecei Evai Liepiņai, lai tiktu pie ēdamā, vispirms bija jāsaprot, kā vairākus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras apstrādāja kramu. Kad krama apstrādes tehnika bija apjausta, ar to pašu kramu no koka bija jāizgrebj kaut kas līdzīgs karotei un jāizdedzina koka pagalē caurums, jāiztīra tas no oglēm un jāizgrebj iedobe, lai tiktu pie bļodas. Tikai tad Eva līdz ar citiem eksperimentālās arheoloģijas vasaras skolas dalībniekiem dabūja arī ēdamo. «Būtu interesanti papētīt arī ēdienu pagatavošanas veidus akmens laikmetā. Kā toreiz ieguva, piemēram, graudus, kā uzglabāja ēdienu ilgākam laikam,» Evai ir āķis lūpā.

Eksperimentālā arheoloģija ir viena no jaunākajām arheoloģijas nozarēm. Tik jauna, ka daži pret to izturas skeptiski. Jo pat daudziem arheologiem, kuri pieraduši daļu pētījumu veikt netīros cimdos un smiltīm zobos, dāņu kolēģu ideja uzcelt senas mītnes atdarinājumu, lai to nodedzinātu un tad pētītu, šķiet ārprātīga. Tikpat traka kā igauņu arheologu mēģinājums organizēt kremāciju, mirušā vietā izmantojot kautu cūku, – lai labāk saprastu ugunskapus.

Eksperimentālajā arheoloģijā tā dara ne tikai tādēļ, lai labāk izprastu, kā reiz darinātas dažādas lietas un ierīkoti mājokļi, bet arī lai saprastu rituālus un daudzu arheoloģiskajos izrakumos atrasto nepazīstamo priekšmetu vai to fragmentu īsto pielietojumu. Cilvēki, kas darbojas eksperimentālajā arheoloģijā, ir kā senatnes detektīvi. Latvijā viens no viņiem ir arheologs, vēstures zinātņu doktors Artūrs Tomsons, ikdienā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja galvenais fondu glabātājs. Viņš Lucavsalā izveidojis Arheokluba dārzu, kurā 13. augustā būs Baltijas eksperimentālās arheoloģijas vasaras skolas pēcpasākums. Tajā varēs redzēt, kā pirms tūkstošiem gadu no krama gatavoti bultu gali un kādās veidnēs lieti bronzas priekšmeti.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu