Kurš ir uzmetis valsti?

Inguna Sudraba intervijā par to, kāpēc nav izlasījusi Ir publiskotās oligarhu sarunas un ko vēlas panākt to izmeklēšanas komisijas vadībā

Šķietami lielā vienprātība, ar kādu 21. jūlijā parlaments bez neviena «pret» izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par «oligarhu sarunām», ilga tikai nedēļu. Jau 27. jūlijā, izraugot komisijas sastāvu, asas debates izvērtās par Ingunas Sudrabas (NSL) piemērotību šim darbam. Tomēr Saeimas vairākums nolēma visu komisijas sastāvu apstiprināt vienā balsojumā, bet neilgi pēc tam komisijas locekļi tieši Sudrabai uzticēja vadītājas amatu. Viņu atbalstīja Saskaņas, ZZS un Reģionu apvienības deputāti, kamēr Vienotības virzīto Andreju Judinu – NA kolēģis.

«Nepatīkams pārsteigums,» lēmumu komentēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). «Ja runājam par morāli ētiskajiem kritērijiem, vai te mēs nenonākam pie situācijas «āzis par dārznieku»,» viņa retoriski jautāja. Vienotības priekšsēdētājs Andris Piebalgs, kas jūlija sākumā izteica aicinājumu veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, pēc Sudrabas ievēlēšanas secināja: «Ir nožēlojami, ka komisijas vadība uzticēta cilvēkam, kurš pats ir minēts sarunās kā Krievijai tīkams premjera amata kandidāts.» Viņa kolēģe, Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa to nosauca par «ārprātīgu cinismu». Vienotību pametušais Saeimas deputātu piecnieks vērsās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar lūgumu izvērtēt, vai Sudrabas atrašanās komisijas vadībā nav saistīta ar interešu konfliktu un ir likumīga. Visbeidzot, Valsts prezidents Raimonds Vējonis īpašā vēstulē 28. jūlijā aicināja Saeimas frakcijas vēlreiz izvērtēt, vai parlamentārās izmeklēšanas komisija Sudrabas vadībā spēs izpildīt Saeimas dotos uzdevumus, stiprinās sabiedrības uzticēšanos valsts varai un tiesiskumam.

Konkrēts priekšlikums par Sudrabas atsaukšanu no komisijas sastāva Saeimā nav tapis, taču frakciju pārstāvji apspriež tālākos soļus, ja deputāte nesaņems pielaidi valsts noslēpumam.