Rozīnes privatizē... • IR.lv

Rozīnes privatizē…

6
Anda Burve-Rozīte

Dabas aizsardzības aktīvists Uģis Rotbergs Larsena ledāja šķelšanos nesaista ar klimatiskām pārmaiņām, bet aicina visus pārdomāt «zaļuma» kritērijus

Vasarā ziņu lasīšana vedas laiskāk, bet to, ka Antarktīdas pussalas kontūra nu ir pārveidota, pamanīja vairums. Jūlijā no Larsena šelfa ledāja atdalījās aisbergs 6000 kvadrātkilometru platībā. To, ka tā notiks, zinātnieki bija paredzējuši jau pirms desmit gadiem. Vai tam ir sakars ar klimata pārmaiņām? Dabas aizsardzības aktīvists, bijušais Pasaules Dabas fonda vadītājs Uģis Rotbergs ziņu uztvēra vienā mierā. Šīs nedēļas sākumā, kad Latviju pārmāca drēgnums, viņš apsēdās pie siltas kafijas tases Rīgas centra šokolādes kafejnīcā. Pirmais, ko sacīja par notikušo ar Larsena ledāju: uzmanība vairāk jāvērš uz cilvēku singulāro domāšanu – aplūkojot kādu vienu notikumu, vienkāršāk formēt viedokli, bet aiz tā nesaskatīta var palikt lielā bilde. «Dabā ir maldīgi interpretēt atsevišķu gadījumu kā sistēmas trūkumu. Teiksim, ja deg atkritumi Slokā, visi saprot – baigā nelaime! Taču aizmirst, ka esam ļoti sliktā vietā Eiropā atkritumu noglabāšanas jomā, vairāk nekā 80% noglabājam. Tautu baro ar stāstiem, ka vajag šķirot – jā, vajag, bet tam ir jēga tikai tad, ja atkritumi atgriežas ekonomikā kā izejvielas.» Par ledāju Rotbergs domā, ka saistīt tā šķelšanos ar klimata pārmaiņām būtu pārsteidzīgi. Pēc notikušā iedziļinājies britu Antarktīdas pētnieku MIDAS sacītajā. «Tas bija peldošs ledājs, ūdens līmenī nekas nemainīsies. Runājot par okeāniem, globālās sasilšanas problēma ūdens līmenim ir – masa palielinās. Tas ir neapstrīdami – par mazajām [Okeānijas] saliņām, kas taisās grimt. Taču par konkrēto ledāju zinātnieki prognozē: daļa ataugs vietā, daļa turpinās dreifēt. Par milzu pārmaiņām nevajag satraukties.» Rotbergs bieži saskaras, ka cilvēki neatšķir laika apstākļus no klimata sistēmām. «Viņiem liekas, ka tas ir viens un tas pats.»

Cilvēka un dabas attiecības 21. gadsimtā ir ļoti daudzpusīgas un sarežģītas. Dabas aizsardzības aktīvists kā vienu no galvenajām problēmām redz politikas līderu nespēju saskatīt, ka globālajai izaugsmei ir ekoloģiski ierobežojumi. Planētai ir resursi, kuri var tikt atjaunoti, un resursi, kuri nevar tikt atjaunoti. «Sevišķi izejvelu ziņā. Tiek bezatbildīgi tērēts – rokam nost planētu arvien ātrāk.» Viņš sniedz vienkāršu piemēru, kā laikā un telpā tiek eksportēti attīstības modeļi un problēmas: ja esi izķēris zivis Baltijas jūrā, vari aizbraukt izķert tās brīvajos ūdeņos citur pasaulē, nedomājot, vai to pasaulē atlicis tik daudz, ka ir saprātīgi ķert. Radītās problēmas bieži tiek pārnestas risināšanai nākamajām paaudzēm, kuras vēl aug vai pat nav dzimušas.

Viens no lielākajiem cilvēces izaicinājumiem nākotnē: attīstības modelis, kas būvēts uz fosilo energoresursu, pats sevi izsmels. «Jo gudrāki valstu un biznesu vadītāji, jo vairāk sāk pārinvestēt no fosilajiem energoresursiem uz alternatīvām, piemēram, kā dara norvēģu pensiju fonds.» Pēc Rotberga domām, globāli nepastāv efektīva pārvaldes sistēma saistībā ar dabas resursu izmantošanu arī tāpēc, ka demokrātiskajā pārvaldē darbojas īstermiņš: politiķi dod to, ko vēlētāji grib tagad, nedomājot ilgtermiņā. Otrkārt, visi ir savstarpēji cieši saistīti, saduras dažādu interešu grupas: «Pašvaldības dzīvo valsts rāmjos, valsts – starptautiskos rāmjos. Paskatieties – mēs jau 30 gadus [globāli] muļļājamies ar klimata jautājumu. Visi zina, cik tas ir svarīgs, bet grūti tikt uz priekšu ar lēmumiem.» Viņš izsaka salīdzinājumu ar autorūpniecību: ja viens uzņēmums sāks ražot pēc jaunākajām tehnoloģijām, ievērojot augstākus standartus, citi to pārspēs ar sliktāku, bet lētāku piedāvājumu. Rotbergs uzskata – lai panāktu globālu konsensu pārdomātā un saudzīgā pieejā dabas resursiem, jādomā arī par nevienlīdzības problēmu. Nabadzīgās valstis bieži vien nevar atļauties zaļākās tehnoloģijas, to radītos produktus. Lieto sliktākās. «Vienu politiku [attiecībā uz dabas resursiem] varētu panākt pie salīdzinoši lielākas vienlīdzības.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu