Latvijas arhitektūras gada balva vērtēšanai piedāvā gan pragmatisku, gan dvēselisku pieeju
Uz šāgada labākās arhitektūras ēkas godu pretendē 18 arhitektūras darbi, ko no balvai pieteiktajiem izraudzījusi nacionālā žūrija. Līderus vērtēšanas otrajā kārtā izraudzīsies starptautiska žūrija, un tās darbs nebūs viegls – pretendentu sarakstā ir starptautiskās lidostas Rīga jaunais terminālis (arhitekti – Arhis), Ekziperī vārdā nosauktā starptautiskā privātskola Piņķos (arhitekti – 8 A.M.), biroju ēkas, Rīgas Motormuzeja pārbūve (arhitekti – Arhis), bet turpat sarakstā ir arī tā sauktā mazā arhitektūra un arhitektūras kritika ar grāmatām, izstādēm un citām iniciatīvām. Varētu domāt, ka pēc Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) uzvaras pagājušajā gadā kādu laiku netiksim lutināti ar arhitektūras intrigu, tomēr šis ir bijis dinamisks arhitektūras gads.
Arhitektūrā notiekošo balva tomēr atspoguļo tikai daļēji, jo vairākas būtiskas arhitektūras jomas šis notikums neskar, piemēram, kolektīvās gada analīzes katlā nenonāk konkursi, kaut vismaz divi no tiem – Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs un Rail Baltica – arhitektūras dzīvi ietekmēs vēl vairākus gadus. Tāpat balvai nav tikuši pieteikti neskaitāmie daudzdzīvokļu ēku projekti Rīgā un Jūrmalā, tādā veidā nenonākot ne kritiķu, ne sabiedrības uzmanības, ne pašu arhitektu uzmanības lokā.
Arī arhitektūras procesu kategorijā vērtēšanai tiek iesniegti vairāk reprezentatīvi darbi – grāmatas, izstādes -, taču ne sociālas iniciatīvas vai protesta akcijas. Balvas fokusā ir pabeigti jaundarbi, taču tas nav viss, kas notiek Latvijas arhitektūrā, jo daudzi arhitekti balvai darbus nepiesaka, un, līdzīgi kā arhitektūras konkursos, arī šajā gadījumā jāvērtē ir darbi, kas balvai ir pieteikti, un nevis tie, kas būtu varējuši tikt pieteikti. Sarakstā ir pa druskai no visa, un katrs darbs ir iemesls diskusijai par arhitektūru. Piemēram, pēc ilgiem laikiem uz balvu pretendē arī vērā ņemama biroju ēka – Diānas Zalānes projektu biroja darbs Place Eleven Rīgā. Komercarhitektūra vienmēr ir bijusi pakārtota publiskā labuma – kultūras, izglītības un sporta – arhitektūrai, taču bez kvalitatīvām biroju ēkām nav iedomājama uzņēmējdarbība, ir dzirdēts, ka tieši labu biroju trūkums ārvalstu uzņēmumiem ir licis izvēlēties Tallinu un Viļņu, nevis Rīgu savu pārstāvniecību atvēršanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.