Pašvaldība ar klēpja sunīti • IR.lv

Pašvaldība ar klēpja sunīti

5
Foto — Shutterstock

Pašvaldību dibinātu izdevumu Latvijā ir trīs reizes vairāk nekā neatkarīgu vietējo avīžu. Žurnālistus mēdz salīdzināt ar sabiedrības interešu sargsuņiem, bet pašvaldību izdevumi ir izaudzēti kā vietvaru klēpja sunīši – svarīgs aksesuārs, kas ļauj labi izskatīties

Vietējie mediji jau ir iznīcināti vai drīz izzudīs – tik skarbs ir laikraksta Talsu Vēstis dibinātāja un redaktora Eduarda Juhņeviča secinājums par situāciju Latvijas reģionos. Juhņeviča avīzes bijušo darbinieci Initu Fedko agrāk esmu sastapusi mediju profesionāļu semināros, bet tagad tiekamies Talsu novada domē. 

Žurnāliste, kuru kolēģi slavējuši kā prasmīgu pašvaldības norišu analizētāju, nu strādā par komunikācijas speciālisti domē. Līdzīgs stāsts ir Janai Igaviņai – agrākā žurnāliste tagad ir sabiedrisko attiecību speciāliste un Gulbenes novada domes izdevuma redaktore. Šāda situācija novados ir tipiska, jo darbs pašvaldībā parasti ļauj nopelnīt vairāk.

Jana Igaviņa uzskata – domes izdevums palīdz veidot piederības izjūtu novadam un piedāvā iedzīvotājiem vēl citu skatu līdztekus neatkarīgajam laikrakstam Dzirkstele. Lai gan domes saistošo noteikumu publicēšana un skaidrošana ir vienīgais iedzīvotāju informēšanas pienākums, ko pašvaldībām nosaka likums, tieši šis Igaviņai šķiet vismazāk interesantais saturs. «Pildīt tikai pamatpienākumu publicēt  noteikumus, lēmumus, skaidrojumus – es skaļi raudātu un nepieļautu tādu situāciju! Kas var būt garlaicīgāks par saistošajiem noteikumiem? Pārējā informācija ir kā burkāns,» viņa skaidro, kāpēc domes izdevums cenšas darboties kā medijs.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu