Skolā sapņi piepildās • IR.lv

Skolā sapņi piepildās

2
Gevins Daiks.
Gunita Nagle

Saprast, ka nākotnes skolā vairs netiks mācīti atsevišķi priekšmeti, – tas ir lielākais izaicinājums izglītības politikas veidotājiem, saka Pasaules izglītības foruma programmu direktors Gevins Daiks

Skola vairs nekad nebūs tāda, kā mūsu bērnībā, bet – kāda tā būs? Atbildi uz šo jautājumu kopā ar Latvijas skolotājiem, kuri nupat iepazīstināti ar jauno valsts projektu Kompetenču pieeja mācību saturā, meklēja eksperts Gevins Daiks (Gavin Dykes), kam padomu jautā dažādu valstu izglītības politikas īstenotāji. Gevins Latvijā ir pirmo reizi, gardu muti notiesā zivi ar grūbām. Godīgi atzīst, ka nepazīst latviešu virtuvi un neko daudz nezina arī par skolām Latvijā. Taču pārmaiņas izglītībā notiek visā pasaulē un ikvienā valstī, kurā Gevins sniedz konsultācijas, viņš atkārto savu pārliecību – mācību procesā jāiesaista tehnoloģijas.

«Pateicoties tehnoloģijām, mums ir pieejams daudz vairāk informācijas nekā līdz šim. Tik daudz, ka kļūst bīstami. Tagad jāiemācās tehnoloģijas izmantot, lai atlasītu uzticamus informācijas avotus.» Gevins kritiski vērtē starptautisko skolēnu novērtēšanas programmu PISA, kurā tehnoloģiju daudzveidīgā ietekme reducēta līdz jautājumam par datora lietošanu. «Nevar vienkārši paskatīties, cik bieži bērni sēž pie datora, un secināt, ka tas nedod nekādas priekšrocības.» Lai pierādītu, kā interneta pieejamība mainījusi mācīšanās procesu, viņš piesauc Dāniju. Šajā valstī  kopš 2009. gada skolu eksāmenos atļauts izmantot internetu. «Man patīk pajautāt cilvēkiem – kādus jautājumus viņi uzdotu skolēniem šādos eksāmenos,» saka Gevins, jautājoši veroties manī. Es gribētu pārbaudīt, vai vidusskolu absolventi spēj kritiski vērtēt, analizēt, patstāvīgi domāt. «Tieši tā!» uzvaroši saka Gevins. «Ja ir pieejams internets, tad skolēnam jāzina, kā atlasīt avotus, analizēt datus un gūt pierādījumus. Ja pareizi atlasa informāciju, tad jāmāk veidot argumentāciju. Bet argumentācijas māksla veido līderību. Tagad mācīšanās procesam ir daudz vairāk izaicinājumu nekā jebkad agrāk.» Vēl citu piemēru Gevins min no kādas ASV skolas – tā vietā, lai skolēniem jautātu, kas notika 1492. gadā, viņiem lūgts izstrādāt dokumentu, kas būtu bijis spēkā šajā gadā jebkurā pasaules pilsētā, saistīts ar jebkuru tēmu: finanses, tirgošanās atļaujas, rasu attiecības.

Kopā ar citiem pedagoģijas teorētiķiem Gevins pētījis, kā tehnoloģijas mainījušas attiecības starp skolotājiem un skolēniem. «Piemēram, mācot dabaszinātnes, ir viegli pieņemt, ka skolotājs zina daudz, bet skolēni – maz. Bet, ja skolēni mācās, paši meklējot atbildes uz jautājumiem, kļūst interesantāk,» Gevins mudina skolotājus nedot skolēniem gatavas atbildes, bet kopā soli pa solim tuvoties tām. Piemēram, nevis skaidrot, kā rodas dopamīns, bet rosināt meklēt informāciju un domāt par neironu darbību smadzenēs.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu