Teologs Ralfs Kokins par Lieldienu vēsti arvien vairāk sašķeltajā pasaulē un to, kāpēc labākas nākotnes veidošanā cilvēcība ir svarīgāka par kalpošanu burtam
Kristīgās pasaules lielākie svētki – Lieldienas luterāņu mācītājam Ralfam Kokinam, kā ierasts, pietuvojušās ar blīvu darbu sarakstu. Vairākas nedēļas no vietas brīvas atliek tikai dažas nakts stundas. Cilvēku vajadzības šajā laikaposmā iegūst citu jēgu un intensitāti, ticības kontekstā vēlas «ierakstīties» pat tie, kuru ikdienā tai nav svarīgas nozīmes. Tā nu Kokins skrien – no vienām vajadzībām pie citām. Heidelbergas Universitātē ieguvis teoloģijas doktora grādu, Kokins pasniedz Latvijas Universitātē, kalpo draudzēs Jelgavā un Salgalē. Šogad viņa tulkojumā no koptu valodas izdots Filipa evaņģēlijs, viens no seno kristiešu ārpuskanoniskajiem sacerējumiem. Intervijā teologs dalās pārdomās par Lieldienu lomu mūsdienu pasaulē, saliedētību pašu kristiešu vidū un sabiedrībā kopumā. Pēc viņa domām, nākotne kristīgajai baznīcai nesīs būtiskas izmaiņas, daudzas no tām būtu ļoti vēlamas.
Vai jums Lieldienās ir vēstījums skeptiķiem, kuri uzskata, ka, lai dzīvotu labu dzīvi, ticēt nav svarīgi – tu vari būt līdzjūtīgs un godīgs uz racionālu, nevis mistisku apsvērumu pamata?
Ticiet, un jūsu dzīve būs skaistāka, saulaināka, veselāka! Nezinu gan, vai tas pārliecinās skeptiķus, jo tas nav argumentācijas jautājums un izklausās naivi. Ticība nav papildu lieta, kas kaut kā bagātina manu dvēseli. Ticība saistās ar manas dzīves pamatiem. Tas ir eksistenciāls jautājums, kas nosaka visu – kā es domāju, kā jūtu, par ko priecājos, kā veidoju attiecības. Tāda ir mana atbilde uz Dieva atklāsmi pasaules vēsturē un manā dzīvē, kas arī ir sava veida vēsture.
Ticība ir dzīvu attiecību, cilvēka izaugsmes un pārtapšanas pieredze. Garš un komplekss process, kas norisinās ļoti dažādos līmeņos. Labas dzīves ideja mums saistās ar to, kas patiešām ir svarīgs un jēdzīgs. Kas tad mūs dara par cilvēkiem, kas motivē uz labo, patieso, skaisto, ļauj pārkāpt egoisma un instinktu robežas? Tas noteikti ir stāsts par cilvēcību, mīlestību. Mēs esam dzīvojuši tikai tad, ja esam mīlējuši. Tieši mīlestība ir visdziļākā dzīvības izteiksme. Viss pārējais ir nieki un izplēn nebūtībā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.