Vai Veselības ministrija, nespējot nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ir atbildīga par cilvēka nāvi? Uz šo jautājumu tuvākajā laikā būs jāatbild Latvijas tiesai, skatot divu atraitņu prasības pret valsti. Viņu vīri spēka gados ir miruši, jo Stradiņa slimnīcā nebija iespējams savākt operācijas brigādi dzīvības glābšanai – nelaime notika sestdienā, kad naudas trūkuma dēļ nedežurē mākslīgās asinsrites speciālists
Didzis Jansons (36) nomira 24 stundu laikā pēc sirds aortas jeb lielākās artērijas plīsuma. Viņš atradās Latvijas Kardioloģijas centrā – vienīgajā vietā Latvijā, kur pieejama sirds ķirurģija. Ārsti šeit operē arī aortas plīsumus, taču Didzim nepaveicās, bija sestdiena. Līdzīgi nelaimējās arī 40 gadus vecajam Jevgeņijam Durnovam, kura glābšanai brīvdienās tāpat neizdevās laikus savākt visu operācijas komandu. Līdz pat pagājušā gada septembrim Stradiņa slimnīcā brīvdienās un arī darbdienās pēc darba laika beigām nedežurēja operāciju brigāde, kurā strādā perfuzionists – mākslīgās asinsrites speciālists. Jo valsts nav piešķīrusi šim darbam nepieciešamos līdzekļus.
Vai mūsu valstī neatliekamā palīdzība attiecas tikai uz pacientiem, kurus nelaime piemeklē ārstu darba laikā?
Šo jautājumu uzdod abu ģimeņu pārstāvji, kas valstij prasīs atbildi tiesas ceļā. Pēc advokāta Ronalda Rožkalna 25. marta pieteikuma jau ir ierosināta administratīvā lieta pret Veselības ministriju. Advokāte Solvita Olsena gatavo prasību tiesā Didža Jansona ģimenes vārdā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.