Trīs jautājumi • IR.lv

Trīs jautājumi

5
Pauls Raudseps

Plāno novirzīt divus miljardus ekonomikas stimulēšanai un ēnu apkarošanai

Latvijā briest nepieredzēti liela nodokļu sistēmas grozīšana. Samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, nozīmīgi paplašinot diferencēto neapliekamo minimumu un ieviešot nulles likmi uzņēmuma reinvestētai peļņai, kā arī veicot dažādas citas korekcijas, 2018. gadā budžets no iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļiem (IIN un UIN) kopumā iekasētu par 468 miljoniem eiro mazāk nekā ar pašreizējām likmēm. Tādi skaitļi lasāmi finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas parakstītajā un otrdien valdības apstiprinātajā Latvijas Stabilitātes programmā 2017.-2020. gadam, kas šomēnes jāiesniedz Eiropas Komisijai. Skaitļi dokumentā vairākās pozīcijās ir pat nedaudz lielāki nekā Finanšu ministrijas prezentācijā, par kuru Ir informēja pagājušajā nedēļā, un dara ticamu prognozi, ka ministres plānotie nodokļu samazinājumi nākamajos četros gados nozīmē atteikšanos no vairāk nekā diviem miljardiem eiro ienākumu.

Pret šāda skaitļa pieminēšanu ministre un viņas sabiedrotie sociālie partneri protestē. Esot jāņem vērā kompensējošie pasākumi jeb citu nodokļu paaugstināšana, ir jārēķina klāt papildu ienākumi, kurus dos ekonomikas izaugsme un ēnu ekonomikas samazināšana. Stabilitātes programmā iekļauta prognoze, ka visu šo faktoru rezultātā 2020. gadā augošie ieņēmumi neitralizēšot sākotnējo negatīvo efektu un 2021. gadā kopējais rezultāts būšot pozitīvs.

Tas jau izklausās ļoti labi.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu