Septiņus gadus Austris Mailītis būvēja Lidojošo mūku teātri – metaforisku kalnu uz Sunšaņa kalna nogāzes, kur performances vēja tunelī veido Aerodium. «Jautājums – vai Rietumos vispār šādu vīziju varētu realizēt? Varbūt tas izdevās tāpēc, ka tā ir Ķīna»
Ūdenī spoguļojas klinšains kalns un ciprešu audzes, tām pāri – matēts gaiss. Caur miglu spīdoša gaisma – austrumu baltā saule, bet varbūt arī smoga daļiņas, ko vējš atpūš no lielajām, industriālajām pilsētām. Pirms septiņiem gadiem, atverot savu e-pastu, šādu fotogrāfiju uzgāja arhitekts Austris Mailītis. Sūtītājs – gaisa tuneļu uzņēmuma Aerodium vadītājs Ivars Beitāns. Nesen abi Šanhajā bija sadarbojušies izstādē World EXPO 2010. Austris projektēja Latvijas paviljonu, konstrukciju no 100 000 vējā vibrējošu, mirgojošu lapiņu, bet Beitāna kaskadieru komanda tajā lidoja mākslīga vēja plūsmās.
Kādam ķīniešu apmeklētājam, izrādās, tā bija neaizmirstama pieredze. Cjuen Čjidž Žū (Quanqi Zhu), uzņēmējs no Denfenas pilsētiņas svētā Sunšaņa kalna pakājē, lūdza Beitānu sameklēt celtnes arhitektu, lai, iespējams, pasūtītu ko paliekošāku.
«Ķīniešiem ir mīts par lidojošiem cilvēkiem, kuri paceļas debesīs no Sunšaņa kalna. Daoisma mīts par puisi, kas meditēja un kļuva nemirstīgs, un spēja uzlidot debesīs,» Austris rāda kadrus no režisores Žanetes Skarules un VFS Films topošas dokumentālās filmas par savu Ķīnas projeku. Žū, skatoties Aerodium priešnesumu, bija izdomājis, ka Ķīnas vidienē varētu uzbūvēt objektu, kas tūristiem un skolēniem no apkārtnes kungfu akadēmijām stāstītu par lidojumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.