Nav jāveido cietsirdīgāka pasaule

Rīgas cirka jaunā vadītāja Ināra Kehre uzskata, ka laikmetīgs cirks palīdz cilvēkam attīstīties un mainīt uzskatus un tas iespējams bez dzīvnieku dalības

Bufetes Istaba viesmīlis piedāvā pusdienās nogaršot tītaru vai zivi, vai veģetāros salātus un tapas. Ināra izlemj par labu tapām, lai arī nav veģetāriete. Saku viņai, ka ceturtdienas, 30. marta, piketā pie Saeimas pret savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā jaunās cirka vadītājas veģetārisms būtu labi «ierakstījies». Taču nedēļas sākumā, kad tiekamies uz sarunu, Kehre nav vēl izlēmusi, vai ies uz piketu, jo neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums – atļaut vai aizliegt dzīvniekus cirkā -, «Rīgas cirkam ir nākotne». «Laikmetīgam cirkam, kas iedvesmo, bagātina, provocē, attīsta. Ar cilvēkiem, bez dzīvniekiem,» saka Ināra. Viņa uzskata, ka ir labi šo jautājumu aktualizēt un diskutēt par vērtībām sabiedrībā. «Vai mēs izvēlamies pievērt acis uz skarbiem apstākļiem, kuros dzīvnieki mīt, vai tomēr nebūsim tie, kuri dos burkānu nobadinātam dzīvniekam, lai viņš darītu to, ko vēlamies,» saka Ināra Kehre. Viņa gribētu, lai Rīgas cirkā arī mākslinieki trenējas cilvēcīgos apstākļos un ar prieku, caur spēlēm. «Mums nav jāveido cietsirdīgāka pasaule. Mums jāveido gudrāka pasaule,» pārliecinoši saka jaunā cirka vadītāja. Vēl nesenā pagātnē taču skatītāji cirkā maksājuši un smējušies par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. «Tas ir apkaunojoši cilvēcei, un ceru, ka nekad tajā neatgriezīsimies. Tagad izturamies pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ar cieņu, un viņi dara vajadzīgus, apmaksātus darbus. Mums ir jāveido iejūtīga sabiedrība, tāpēc uzskatu, ka dzīvniekiem nav vietas cirkā.» Nu jau vairākus gadus Rīgas cirkā, Merķeļa ielā, dzīvnieki pastāvīgi nedzīvo un ierodas tikai viesizrādēs ar  ceļojošo trupu.

VSIA Rīgas cirks valdes locekļa amatā Ināra Kehre stāsies 28. aprīlī, taču jau tagad viņai ir skaidra vīzija, ka arēnā lauva caur degošu riņķi nelēks un lācis sarkanos brunčos nedejos. Virves staigātājus un žonglētājus gan viņa redz cirka uzvedumos. «Par zobenu rijējiem es būtu piesardzīgāka,» smejas Ināra. Laikmetīgo cirku bieži vien cilvēki asociējot ar nišas produktu pieaugušajiem, kas bērnus garlaiko. Ināras uzdevums ir atrast iespējas komunicēt ar visām vecuma grupām. Tā, lai iedvesmotu bērnus. Un par to viņa arī ir domājusi. Piemēram, strādājot pie cirka izglītības programmas, lai bērni ar vecākiem var iemācīties, kā mājās izveidot cilvēku piramīdu, kā žonglēt, kā izdarīt kādu veiklu un maģisku triku. «Jā, bērns nebūs redzējis dzīvnieku cirkā, bet to viņš var izdarīt zoodārzā, YouTube vai ceļojot.» Un, cerams, šajā izglītības pro-grammā izaugs jauna cirka profesionāļu paaudze.

Drīz plānots sākt cirka fasādes nostiprināšanas darbus. Iekštelpās ēka joprojām ir morāli novecojusi. Vai vadītajas darba kabinets izskatās pietiekami iekārojams, lai tur iekārtotos? Ināra pasmaida. «Man lielākais kārdinājums ir tas, ka vienu nogurušu un vēsturisku ēku Rīgas centrā varēsim atjaunot un piepildīt ar saturu. Ka ir cilvēki, kuri vēlas darboties.» Patlaban cirka administrācijā ir tehniskie darbinieki, grāmatvede un citi. Kopskaitā – 12 cilvēku. Ināra lēnām domā par savu komandu. Tai jābūt nokomplektētai rudenī. Jau uzrunāta horeogrāfe Agnese Vanaga, kura ieguvusi izglītību Somijā un strādājusi cirkā Argentīnā un Šveicē, un izrāžu vadīšanā sadarbojusies ar Cirque du Soleil līdzdibinātaju un režisoru Giju Kāronu (Guy Caron). Viņa varētu attīstīt gaisa tango – tā ir dejošana gaisā, kas notiek ar speciāli veidotu sakabju palīdzību. Uz sadarbību noteikti aicinās arī laikmetīgā cirka festivāla Re Rīga! radošo direktoru Mārtiņu Ķiberu, kurš jau vairākas vasaras rīko festivālu un kuram «ir kontakti starptautiskā mērogā». «Viņš arī labi zina, kāda veida izrādes vērts šurp aicināt, jo uz tām cilvēki nāk.» Labs pienesums būšot Māra Pāvula, kas studējusi Parīzē un pētījusi laikmetīgā cirka attīstību Baltijā, viņa arī strādājusi producēšanā un žurnālistikā. Komandas veidošana ir lēna un apdomāta. «Mans uzdevums būs motivēt un plānot. Un iedvesmot. Zinu, ka būs daudz jāmācās un jāaug. Mums priekšā ir liels piedzīvojums ar cirka atklāšanu. Tas ir organizēšanas jautājums. Un izdarīt to nevar tikai tad, ja nedara,» saka jaunā vadītāja. Cirkam paredzēto dotāciju ap 300 000 eiro gadā Ināra vērtē kā pietiekami lielu.