Budžeta krīze

Teroristu organizācijai Daesh sākušās nopietnas finanšu problēmas. Londonas King’s College veikusi padziļinātu pašpasludinātā kalifāta ieņēmumu analīzi un secinājusi – teroristu biznesa modelis sāk buksēt

Kādā veidā Daesh tiek pie naudas? Kā «pasaulē bagātākā teroristu organizācija» sevi finansē? Dažas atbildes uz šiem jautājumiem pēdējos gados devuši gan avīžu raksti, gan politiķu paziņojumi, taču finanšu kopaina aizvien bija neskaidra. Visbiežāk tika pieminēts, ka svarīgi ienākumu avoti ir izpirkuma maksas prasīšana par ķīlniekiem un vēstures muzejos un kultūrvēsturiskos objektos izlaupītu senlietu pārdošana melnajā tirgū. Turklāt Rietumu politiķi arī uzstāja, lai tiktu bloķēta slepena naudas pārskaitīšana teroristiem no tiem draudzīgiem avotiem, galvenokārt Persijas līča valstīs. Līdzīgi savulaik tā tika atbalstīta al-Qaeda. Tomēr līdz šim nav bijis neviena pārliecinoša pierādījuma, ka tieši uz šādu ienākumu pieplūdumu paļāvusies Daesh.

Londonā strādājošās publiskās izpētes universitātes King’s College analītiķi kopā ar auditorfirmu Ernst & Young tagad centušies rūpīgi izanalizēt Daesh finanses. Viņu darba rezultāts ir ziņojums Kalifāta noriets. Lai nonāktu pie pārliecinošākiem secinājumiem, pētnieki vēlreiz rūpīgi caurskatīja mediju ziņas, no Daesh noplūdušus dokumentus un ārvalstu valdību rīcībā esošos datus. Viņu atklājumi tika publiskoti Minhenē notikušajā drošības konferencē.

Pirmkārt, tiek apgāzts pieņēmums, ka teroristus atbalsta kādi slepeni labvēļi – katrā ziņā pētniekiem nav izdevies atrast pierādījumus šādam pieņēmumam. Otrkārt, ķīlnieku izpirkuma maksa un senlietu tirgošana ir salīdzinoši niecīga ienākumu daļa. Izrādās, ka visvairāk naudas tiek iekasēts «nodokļu» formā tajās teritorijās, kas nonākušas teroristu kontrolē. Otrs lielākais ieņēmumu avots ir naftas pārdošana, kurai seko «sveša īpašuma izlaupīšana, konfiskācija un piespriestās soda naudas».