Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (47) par savu misiju uzskata mudināt cilvēkus domāt – kādai jābūt valstij, kurā dzīvos viņu mazbērni?
Pērn Igaunijā vairāki prezidenta amata kandidāti tika vētīti jau vismaz pusgadu pirms vēlēšanām, tomēr, kad nāca laiks parlamentam balsot, neviens nevarēja savākt nepieciešamo vairākumu. Augustā izgājuši trīs kārtas Rīgikogu, pēc tam vēl divas septembrī elektoru koledžā, visi kandidāti atkrita, un tikai dažas dienas pirms jauna balsojumu parādījās negaidīta, līdz šim vēl neapspriesta kandidatūra – Igaunijas pārstāve Eiropas Auditoru tiesā Kersti Kaljulaida. 3. oktobrī par viņu nobalsoja 81 parlamenta deputāts, 17 atturējās, un Kaljulaida kļuva par jaunāko prezidenti Igaunijas vēsturē un pirmo sievieti šajā amatā.
Pretstatā iepriekšējiem Igaunijas prezidentiem, kuri jau pirms ievēlēšanas bija pazīstami politiķi, par Kaljulaidu Latvijā nezinām gandrīz neko. Tāpēc nelaidām garām iespēju viņu intervēt pagājušajā nedēļā darba vizītes laikā Rīgā.
Vai jūs pārsteidza aicinājums kandidēt uz prezidenta amatu?
Nebija laika būt pārsteigtai. Drīzāk bija jautājums – vai varu uzņemties šo atbildību ar tik īsu laiku pārdomām? Atbildība ir milzīga, sevišķi, skatoties uz mūsdienu pasauli. Mazu valstu līderiem ģeopolitiski stratēģiskās vietās ir katru dienu jāstrādā, lai garantētu savu valstu drošību. Viņiem katru rītu par to ir jādomā no brīža, kad pamostas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.