Aplis noslēgts • IR.lv

Aplis noslēgts

5
Maija Apine.

Maija Apine nekad nav bijusi «jaunā aktrise». Jau ienākot teātrī, viņa bija nobriedusi personība un māksliniece. Sestdien, 21. janvārī, 55 gadu vecumā māksliniece devās mūžībā

Kā Lāčplēša ielas 25. namu satricina Brehta Trešās impērijas bailes un posts! Tā ir izrāde, ar kuru 1985. gadā Jaunatnes teātrī uzvaroši iebrāžas līdz tam brīdim prom no publikas acīm turēts aktieru kurss. Leģendārais režisora Ādolfa Šapiro kurss. Viņa vārdam ir izšķiroša nozīme Maijas Apines mūžā.

Patiesības balss

Trešajā impērijā viņi visi kā viens bija interesanti, pārliecinoši un spoži. Pie zemes piestiprinātu divriteņu spieķiem mirdzot, viņi minās pretī gaišai hitlerjūgenda nākotnei un daudziem pēkšņā samulsumā lika ieraudzīt, ka tā – viens pret vienu – līdzinās tai, uz kuru traucās padomju pionieri un komjaunieši. Izrāde satrieca kā zibens spēriens, jo tai jau arī piemita milzīga jauda. Viņi mina pedāļus un dziedāja, kāpa cits citam uz pleciem, veidojot dzīvas piramīdas, enerģija plūda skatītājos kā pali. Un tad – pilnīgs klusums zālē, kad norisinās aina Sieva žīdiete. Pēc vairāk nekā 30 gadiem šī aina ir acu priekšā. Smalka, gaišmataina sieviete ar klasiski skaistu profilu lēnām novelk peņuāru, vienu pēc otras uzritina kājās zīda zeķes, ieslīd kleitā, apliek jostu. Paņem koferi un aiziet, žēlumu nedz lūdzot, nedz pieļaujot, bet ar saspringti taisnu muguru. Tā ir Maija Apine. Nesaraujami saistīta ar kursu, kas tobrīd ir ciešs un stiprs kā dūre. Tomēr arī šajā jauneklīgajā kopībā skaidri atšķirama. 

Labiem aktieriem ar laiku izveidojas sava tēma mākslā. Maijai Apinei tā sākusies uzreiz, ar pirmo lomu – sievu žīdieti -, un turpinājusies visās Ādolfa Šapiro izrādēs Jaunatnes teātrī, kuram vēl ir atvēlēti seši gadi. Lielās pārmaiņas tikai nāk, bet režisors jau citu pēc citas iestudē izrādes par to, ka vēstures ignorēšana smagi atriebsies nākotnei. Līdz ar Apines ienākšanu teātrī viņam rodas ideāla sabiedrotā, jo viņa spēj iemiesot un piešķirt dzīvu jēgu tik abstraktam vārdam kā patiesība. Maijas Apines tēma ir patiesības balss. Tā, kura nav apklusināma: ja nevarēs runāt skaļi – čukstēs; ja nevarēs čukstēt – skanēs smadzenēs; ja atsaldēs smadzenes – paliks zemapziņā. Patētiski, jā, bet arī laiks ir tāds. Turklāt viņa prot šo tēmu nest sevī bez mazākā svētsvinīguma. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu