Mikrouzņēmumu regulējuma dēļ grīļojas koalīcija. Ko īsti un kāpēc plānots mainīt pēdējā brīdī pirms jaunā gada?
Haoss, taču mazāks, nekā sāktos 1. janvārī – tā premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) pagājušajā nedēļā pamatoja savu pēkšņo lēmumu «noraut stopkrānu» cauri Saeimai jau izbraukušajam budžeta vilcienam. Valdības vadītājs ierosināja atcelt likuma normu, kas paredz no gada sākuma ieviest minimālās sociālās iemaksas darbiniekiem neatkarīgi no darba slodzes, bet radušos caurumu budžetā aizlāpīt, mikrouzņēmuma nodokli nevis pazeminot no 9% līdz 5%, bet paaugstinot līdz 15%.
Vienotība iebilda pret tik sasteigtu rīcību, un koalīcija līdz otrdienas vakaram nespēja vienoties, tāpēc grozījumi Saeimā jāvirza ar opozīcijas atbalstu. Ko tieši paredzēts mainīt, un kāda ir reālā situācija ar mikrouzņēmumiem Latvijā?
Vietējā «nodokļu paradīze»
Mikrouzņēmumu nodokli pirms pieciem gadiem cēla galdā kā krīzes recepti. Tolaik bija cerība, ka iespēja ar viena lata pamatkapitālu nodibināt mikrouzņēmumu mudinās bez darba palikušos kļūt par biznesmeņiem. Piemēram, amatnieks var nodibināt mazo uzņēmumu un valstij maksāt tikai 9% no apgrozījuma. Šajā summā ietilpst visi nodokļi, arī sociālais nodoklis par darbiniekiem, kuru mikrouzņēmumā var būt ne vairāk par pieciem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.