Trīna Kibura, aizstāja latviešu dzērājšoferi • IR.lv

Trīna Kibura, aizstāja latviešu dzērājšoferi

7
Kad igauņu policija pieķēra iereibušu latviešu šoferi vadot autobusu, to stūrēt pieteicās igauniete Trīna Kibura, kurai ir D kategorija. Foto — aculieciniece un pasažiere, lietuviete Migle Naela
Ieva Alberte

Sestdienas pēcpusdienā, 26. novembrī, igauniete Trīna iekāpa autobusā Pērnavā, lai dotos uz Rīgu. Autobuss jau bija mērojis ceļu no Tallinas. Rīgā sieviete plānoja pārsēsties citā Ecoline autobusā, lai dotos uz Kauņu. «Braucu ciemos pie draugiem. Ar autobusu sanāk lētāk nekā ar automašīnu, un pa ceļam varu palasīt,» stāsta Trīna, sazvanīta Kauņā. Jau drīz aiz Pērnavas viņai šķita, ka šofera braukšanas stils nav tas labākais. «Viņš uz ceļa neturējās stabili. Ik pa laikam strauji bremzēja,» stāsta igauniete. Kāds no pasažieriem izsaucis policiju, un aptuveni 20 km no Latvijas un Igaunijas robežas tā apturējusi autobusu. Šoferis bija alkohola reibumā. «Šokējoši! Tas, ka esi pieredzējis šoferis, nenozīmē, ka vari tikpat labi braukt arī reibumā.»

Gandrīz stundu tumšā mežmalā pasažieri neziņā gaidījuši, kas notiks tālāk. Policisti sazinājušies ar uzņēmumu Ecolines, kas solīja atsūtīt citu šoferi. Trīna aizgājusi pie policistiem un izstāstījusi, ka viņai ir D kategorijas vadītāja apliecība un viņa drīkst vadīt arī autobusu. Vietā, kur tobrīd stāvēja buss, nebija ļauts apstāties. Autoceļš – noslogots. Trīna ierosināja, ka var aizstūrēt vismaz līdz tuvākajam benzīntankam. Policisti atļāva. «Pasažieri bija priecīgi un pateicīgi. Un, jā, arī pārsteigti,» atceras Trīna. Aptuveni 20 kilometrus līdz Latvijas robežai igauniete nosēdēja pie stūres. Latvijā pasažieri kafejnīcā dzēra tēju un kafiju, vēl divas stundas turpinot gaidīt jauno šoferi.

Tiesības vadīt autobusu jeb D kvalifikāciju Trīna ieguva pirms diviem gadiem un regulāri apmeklēja speciālas pārbaudes, kas apliecināja viņas māku braukt. «Par to izlēmu, strādājot Dānijā.» Igauniete stāsta, ka Teacher Training College darbojusies alternatīvā skolotāju mācību programmā, kur bijis daudz praktisku nodarbību, to skaitā darbs ar bērniem Āfrikā. «Gribēju būt tur noderīgāka. Kopā ar citiem koledžas studentiem vajadzēja sasniegt vairākas vietas, taču tas nebija vienkārši. Būtu vienkāršāk, ja kādam no mums būtu tiesības.» 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu