Vēsturnieks Andrejs Plakans (75) savu dzīvi veltījis pētījumiem par latviešu nacionālo identitāti un zemnieku dzīves apstākļiem, bet tagad gatavojas pabeigt pētījumu par baltiešu trimdu Rietumos pēc Otrā pasaules kara
Aiovas Universitātes emeritētais profesors Andrejs Plakans ir viens no profesionāli sekmīgākajiem latviešu vēsturniekiem Rietumos, un viņa angliski publicētās grāmatas par latviešu un Baltijas tautu vēsturi ir pamatteksti tiem ārzemniekiem, kuriem nepieciešams ievads mūsu zemes sarežģītajā pagātnē.
Pavadījis lielāko karjeras daļu, pētot latviešu zemniecību un nacionālo atmodu, viņš pēdējos gados pievērsies pēckara trimdas sabiedrībai un cer nākamgad pabeigt grāmatu par to. Šogad vēsturnieks vairākus mēnešus uzturējās Rīgā, lai Nacionālajā bibliotēkā lasītu trimdas periodiku, un neilgi pirms prombraukšanas Ir aicināja viņu uz sarunu.
Kas ir galvenie neatbildētie jautājumi par Latvijas vēsturi?
Viens jautājums, kas nav pietiekami izpētīts visām trim Baltijas tautām, ir nacionālās pašapziņas evolūcijas ceļš, kas sākās igauņos un latviešos 19. gadsimtā, bet varbūt arī agrāk. Atbilde uz šo jautājumu vēl nav apmierinoši noformulēta. 20. gadsimtā vēsturnieki sāka apzināties, ka nacionālā identitāte ir mainīga. Ko nozīmē šīs pārmaiņas, un ko tās nozīmē nacionālai valstij?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.