Tikai džezs • IR.lv

Tikai džezs

5
Māris Briežkalns.
Gunita Nagle

Pirms Latvijas Radio bigbenda 50 gadu jubilejas tā direktors Māris Briežkalns stāsta, kā viņam izdevies bigbendu padarīt pasaulslavenu un atvilināt uz Rīgu vislabākos džeza mūziķus

Māris Briežkalns bungas Latvijas Radio bigbendā sāka spēlēt tikai deviņus gadus pēc tā dibināšanas. Viņš vēl bija Jāzepa Mediņa mūzikas skolas audzēknis, kad jau uzstājās kopā ar Latvijas džeza mūzikas korifejiem Alni Zaķi, Gunāru Rozenbergu, Raimondu Raubiško, Uldi Stabulnieku un izveidojās par vienu no vadošajiem džeza mūziķiem Latvijā. 

Taču vēl vairāk Latvijas kultūrai viņš devis kā nenogurstošs un aizrautīgs džeza mūzikas dzīves producents, kuram ir enciklopēdiskas zināšanas un apskaužami labas attiecības ar pasaulslaveniem mūziķiem. Viņš ne tikai kopā ar Maestro Raimondu Paulu atjaunojis Latvijas Radio bigbendu, bet jau vairāk nekā desmit gadus ir festivāla Rīgas Ritmi un starptautiskā džeza mākslinieku konkursa Riga Jazz Stage mākslinieciskais vadītājs.

Kā jums izdevās atjaunot Radio bigbendu pēc tam, kad tas 1996. gadā tika likvidēts?
1996. gadā Radio vadība nolēma, ka bigbends vairs nav vajadzīgs. No vienas puses, tas bija pārsteidzoši, jo neviens pat iedomāties nevarēja, ka to varētu likvidēt. No otras puses, bija likumsakarīgi, jo 90. gados mēs postījām visu, kas tajā brīdī nešķita vajadzīgs. Labi, ka rīkojām festivālu Rīgas Ritmi, jo tas uzturēja bigbenda ideju dzīvu līdz pat muzikālās apvienības atjaunošanai 2014. gadā. Jau līdz tam katru gadu pulcinājām Latvijas bigbenda mūziķus kopā, pieaicinot ārzemju džeza lielmeistarus, vai tas būtu slavenais Eumirs Deodato, Pēters Herbolchaimers, Džeimss Morisons vai Pute Vikmans. Visu laiku bigbenda ideja tika uzturēta. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu