Slims. Bīstams. Brīvībā • IR.lv

Slims. Bīstams. Brīvībā

4
Foto — Karīna Miezāja, Latvijas Avīze
Zane Mače

Katru gadu tiesas lemj par psihiski slimu noziedznieku piespiedu ārstēšanu, nosūtot viņus nevis uz cietumu, bet gan slimnīcu vai uzdodot regulāri apmeklēt psihiatru. Taču sistēmā ir pamatīgs robs – valstī nav vienota reģistra par šādiem bīstamiem varmākām, un to, vai visi tiešām ārstējas, neviens ikdienā nekontrolē. Izkļuvuši brīvībā, šie cilvēki atkal var pastrādāt noziegumus, arī nogalināt

Sergejs (vārds mainīts), kas slimo ar šizofrēniju, 1997. gadā nežēlīgi nodūra sievu. Mediķi atzina viņu par nepieskaitāmu, un tiesa atbrīvoja no kriminālatbildības, nosūtot ārstēties psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi. Pēc 15 gadiem ārsti secināja, ka vīrieša veselības stāvoklis ir uzlabojies – dzerot zāles, viņš var dzīvot sabiedrībā. Taču pāris mēnešus pēc atbrīvošanas, 2012. gada augustā, viņš Rīgas dzīvoklī ar āmuru nosita māti. Šis piemērs spilgti ilustrē, cik nepilnīga ir psihiski slimo noziedznieku uzraudzība Latvijā.

Dati par psihisko veselību ir skopi. Veselības ministrija šo jomu pēdējo reizi pētīja 2014. gadā, secinot – valstī ir 84 tūkstoši pacientu ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. Ārstēties vai ne, ir katra brīva izvēle – piespiedu ārstēšanu tiesa var noteikt tikai tiem, kuri atzīti par sabiedrībai bīstamiem vai pastrādājuši noziegumu.

Statistika rāda, ka piespiedu ārstēšana katru gadu tiek noteikta vairāk nekā 100 cilvēkiem. Prokurore Jekaterina Kušakova, kura uzturējusi apsūdzību dažādās smagās krimināllietās, stāsta – tiesa pieprasa ekspertīzi, ja rodas iespaids, ka aizdomās turētais ir nepieskaitāms. Piemēram, reiz šizofrēnija atklāta apsūdzētajai, kura bija nogalinājusi savu māti un līķi turējusi vannasistabā. Balstoties uz ārstu noteikto diagnozi, cilvēks tiek atbrīvots no kriminālatbildības, un tiesa lemj par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu. Likums paredz trīs ierobežojošos līdzekļus. Ja cilvēks netiek atzīts par sabiedrībai bīstamu, viņu var nodot aprūpē tuviniekiem. Bīstamos psihiski slimos var nosūtīt ārstēties ambulatori, nosakot, cik bieži jāapmeklē psihiatrs. Trešais ceļš – ārstēties vispārēja vai slēgta tipa psihiatriskajā slimnīcā. Uz papīra šī kārtība izskatās skaidra, taču, pētot to darbībā, atklājas pamatīgi robi, kas ļauj notikt jauniem noziegumiem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu