Nočieptas pīles, televizori un neskaidra nākotne – dokumentālā filma Ukraiņu šerifi
Karš Ukrainā kā pagurusi rutīna ir nobēdzināts no svarīgāko ziņu lentes, taču turienes iedzīvotāju stāsti turpina atbalsoties dokumentālajā kino. Ukraiņu dzīves sarežģījumus jau dokumentējuši vairāki darbi, to skaitā ar Vitālija Manska ģimenes stāsts Radinieki (kino no 28. oktobra). Atcerieties arī Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma laikā izrādīto Stīva Hūvera darbu Gandrīz svētais – tā vēstījumu negaidīti «piekoriģēja» dzīve: gan realitātē, gan kinodarbā ienāca karš.
Līdzīgu notikumu pavērsienu piedzīvojusi arī režisora Romana Bondarčuka dokumentālā filma Ukraiņu šerifi, kuras līdzproducents ir Uldis Cekulis (Vides filmu studija). Sākotnēji filma bija iecerēta kā komisks stāsts par Hersonas apgabala Starazburivku – nelielu, no apkārtējās pasaules atrautu ciemu Dienvidukrainā; tur 80. gados kinodarba producentes Darjas Averčenko vecāki esot būvējuši vasarnīcu. Tagad ciemā «valda» izdēdējis, sirdsgudrs mērs, kurš, spītējot trūcīgajiem apstākļiem, vēlas uzlabot vietējo dzīvi. Negribēdams paļauties uz policiju, kura uz miestu «brauc reti», viņš «kārtības uzturēšanai» pie darba ir licis divus vīrus, šerifus – «gudro» Viktoru un «stipro» Volodju. Šis duets ar žetoniem pie krūtīm sagrabējušā, dzeltenā žigulī dodas pildīt darbus, ko tiem uzdevis ciematiņa mērs.
«Izsaukumi» pārsvarā ir smieklīgi – kādam nozagti labi nobaroti mājputni vai nočiepts televizors, vai uzglūn kaimiņa atvestā anakonda. Taču jautrība pierimst, kad šerifiem jāsāk izvadāt armijā iesaukšanas pavēstes. Abu vīru darba specifika ietver arī kapu rakšanu un vietējo plenču pāraudzināšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.