Sudrabā izkaltas mušas un ierāmēti miniatūri zīmējumi, arī mazās meitas acs. Gleznotājiem Anitai Arbidānei un Vladimiram Avramenko bija jāaizbrauc uz Indiju, lai atklātu sevī rotu mākslinieku talantu
Dzīvot mākslai un mīlestībai – tā pirms sešiem gadiem tika pieteikta izstāde, veltījums vairāku mākslinieku pāru darbībai. Viens no eksponātiem: jaunās, talantīgās Anitas Arbidānes glezna Čempionu brokastis. Tajā viņa ar mīļoto Vladimiru Avramenko, kursabiedru Latvijas Mākslas akadēmijas figurālās glezniecības nodaļā, sēž pie galda. Priekšā – olu trauciņš, maza kūciņa un Anitas iecienīts motīvs – milzīgs, sarkans omārs.
Abi tad vēl nenojauta, ka nākamo dzīves posmu saistīs ar Indiju, kur tropiskajā Bengālijas līča piekrastē izbaudīs jūras velšu bagātību. Bet, atgriežoties Latvijā, apmetīsies Vladimira vecāku mājās pie vēsās Baltijas jūras – nu jau kopā ar Francijas kolonijā Pondičerri dzimušo meitiņu Aleksandru.
Komūna ap Zelta lodi
«Tas nav nepārtraukts atvaļinājums. Nav atšķirības, kur strādāt. Gleznojam, cik varam, cik ļauj bērns. Gleznas realizējam Indijā un Eiropā. Par to atbildību uzņemas galerija. Zinām tikai, ka cilvēki grib vienu un to pašu – lai ir interesanti,» viņi stāsta, uz dažām stundām iebraukuši Rīgā, dzerdami kafiju galerijā Istaba un pamīšus uzraudzīdami nepilnus divus gadus veco, kustīgo meitu Aleksandru.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.