Nesen uzņēmēja Linda Liepiņa, kas paralēli veido identisku franšīzes ēstuvi Rīgā un Tallinā, LTV raidījumā 1 pret 1 padalījās ar skarbiem secinājumiem par to, kas mūsu karaļvalstī ir ačgārns, neefektīvs vai bīstams valsts pārvaldē un biznesa praksē, salīdzinot ar kaimiņiem. Netaisnīguma sajūta bija krājusies ilgi.
Šajā numurā Re:Baltica kolēģu pētījums par zemajām algām, kādas saņem puse Latvijas strādājošo, arī salīdzina politiskos lēmumus un biznesa praksi te un kaimiņos. Kāpēc Igaunijā ar nodokļiem neapliekamais minimums ir divreiz lielāks, mazās algas aug straujāk, vidējā darba samaksa uz rokas būtiski atraujas no mūsējās? Netaisnīguma sajūta krājas labu laiku – klausoties politiķu runas par «nevienlīdzības mazināšanu», bet realitātē redzot gļēvus lēmumus, kas minstinās starp biznesa lobiju spiedienu un vēlmi saglabāt drošu nodokļu pļauju no vistrūcīgāko pelnītāju dienišķajām algām. Šī netaisnīguma sajūta ir ļoti bīstama mūsu valstij. Kā no iekšienes izsista sūce kuģī, kuram jāstūrē cauri vētrai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.