Līdz septembra beigām parlamentāriešiem un valdības ministriem jāizvērtē trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļi un jāpieņem politisks lēmums – palielināt veselībai atvēlēto naudu un reformēt finansēšanas sistēmu vai ne
Ir kāda 57 gadus veca paciente Ruta. Rosīga, enerģiska, dzīvi mīloša sieviete, kura, ik dienu injicējot sev insulīnu, lai regulētu cukura līmeni asinīs, gādā par nelielu Pierīgas saimniecību. Nākamā mēneša laikā ministriju ierēdņiem, politiķiem, valdībai un sabiedrībai kopumā vajadzēs izšķirties, kā Rutai tikt pie mediķu palīdzības. Pirmais variants – palielinot valsts finansējumu veselībai un tādējādi nodrošinot, ka Rutai nekas papildus nav jāmaksā, tomēr nav vairs jāgaida nedēļām garās rindās, līdz tiktu pie endokrinologa.
Otra iespēja – likt Rutai izvēlēties kādu privātu apdrošināšanas kompāniju un iemaksāt tajā ik mēnesi noteiktu summu neatkarīgi no tā, vai Rutas mēneša peļņa bijusi vairāk nekā 1000 eiro, kā tas ir vasarā, vai knapi 200 eiro, kā tas ir ziemā. Bet, iespējams, nebūtu vairs garo rindu.
Un trešais variants – Rutai būs jāmaksā veselības nodoklis, un tikai tad, kad viņa to kā pašnodarbinātā būs pati samaksājusi, tiks pie mediķu palīdzības. Ja nesamaksās – nekā!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.