Mīl, nemīl... • IR.lv

Mīl, nemīl…

4
NULL
Gunita Nagle

Kā jaunā valdība spēja ātri vienoties par skolotāju algu reformu, ko iepriekš tik nikni bremzēja pašvaldības un arodbiedrība?

Ja līdzās noliek iepriekšējā un tagadējā izglītības ministra piedāvātos skolotāju algu aprēķināšanas modeļus, lielās līnijās tie ir līdzīgi: abi paredz algu palielinājumu, mazāku slodzi nekā līdz šim, abi veicina sāpīgo skolu tīkla optimizāciju. Tomēr Mārītes Seiles piedāvājums piedzīvoja milzīgu kritiku, un Vienotības virzītā ministre nespēja gūt atbalstu pat savas partijas vadītā valdībā. Kā viņas pēctecim Kārlim Šadurskim (arī Vienotība) izdevies piecu mēnešu laikā panākt reformai atbalstu valdībā, kuru vada citas partijas premjerministrs?

Ilgais ceļš nekurienē

Kad Iespējamās misijas direktore Seile 2014. gada novembrī piekrita Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdībā strādāt par izglītības ministri, viņa kā prioritāti pieteica skolotāju algu reformu. Jaunie darba samaksas modeļi tika aprobēti 60 skolās, un to izstrādē iesaistījās sociālie partneri, tomēr ministres piedāvājums pēc ilgām un karstām diskusijām netika atbalstīts. 

Pašvaldību savienība iebilda pret skolotāju algu piesaisti skolēnu skaitam skolā un prasīja, lai algu pieaugums bērnudārzu pedagogiem tiek izmaksāts no valsts, nevis pašvaldību budžeta. Savukārt izglītības darbinieku arodbiedrība iebilda, ka reformas rezultātā Pierīgas skolotājiem algas samazināsies, turklāt pieprasīja strauju algu kāpumu arī bērnudārzu un augstskolu pedagogiem. Skolotāju streika draudu ēnā pati premjere uzņēmās vadīt darba grupu modeļa pabeigšanai, taču rezultāta nebija.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu