Jaunā ministre Anda Čakša nosauc galvenos darbus un atzīst – bez papildu finansējuma veselības reforma nav iespējama
Pāris dienās kopš Gunta Belēviča (ZZS) pēkšņās demisijas un tikpat zibenīgi atrastās pēcteces apstiprināšanas amatā Veselības ministrijā nekas daudz nav mainījies. Ķīpām ziedu pušķi un biroja tāfele, kas pēc jaunās ministres Andas Čakšas lūguma ienesta ministres kabinetā. Pārējais palicis, kā bijis, arī pelēkos toņos ieturētā glezna virs ministra darbavietas. Šo mākslas darbu savulaik izvēlējies tagad melos pieķertais un demisionējušais Belēvičs, kurš pazīstams arī kā kaislīgs mākslas kolekcionārs.
Piedāvājums uzņemties veselības nozares vadību, pēc pašas teiktā, Čakšai bijis negaidīts, taču šoreiz piekritusi – ar otro piegājienu. Pirmo reizi uzrunāta vēl Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdības beigu posmā, pāris mēnešus pirms 12. Saeimas vēlēšanām. Toreiz atteikusi. «Vēl nejutos tam gatava. Ne kā personība, ne arī zināšanu jomā,» saka Čakša, skaidrojot, ka pēc darba Bērnu slimnīcas un Stradiņu klīnikas valdē tagad «jūtos gatava darīt sistēmiskākas lietas, un tas arī bija tas iemesls, kāpēc es piekritu». Bērnu slimnīcu viņa vadīja kopš 2011. gada. Iepriekš vairākus gadus strādājusi firmās, kas nodarbojas ar medicīnas preču izplatīšanu, bet pēc izglītības ir ārste pediatre, ieguvusi arī maģistra grādu veselības aprūpes vadībā. Par ārsti strādājusi no 2001. līdz 2005. gadam.
Šoreiz piedāvājumam uzņemties ministres pienākumus ilgs laiks pārdomām nebija vajadzīgs, un četru dienu laikā Māra Kučinska (ZZS) valdība tika pie jauna veselības ministra. Latvijas politikas virtuvei tas ir īss laiks, kas liek minēt par pašas ZZS lomu pēdējā laika notikumos, kuri noslēdzās ar nepopulārā ZZS ministra atkāpšanos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.