Vīriņi ar ķirmjiem galvā

Paula Bankovska Trakie veči – par vīriešiem un viņu teorijām

Savu jaunāko grāmatu – īso stāstu krājumu – rakstnieks un publicists Pauls Bankovskis sāk ar Astridas Lindgrēnes citātu. Izrādās – Lennebergas Emīls pārlieku nebēdāja par to, ka tiek sodīts ar ieslēgšanu skabūzī, un laiku aizvadīja, izgriežot pa kādam koka vīriņam. Emīlam bija 54 šādi vīriņi, bet Bankovskis laikam gan būs mazāk blēņojies – viņš lasītājiem apskatei piedāvā 18 vīriņus, kuru galvās acīmredzot iemitinājušies ķirmji.

Vīri šajā krājumā patiesi ir kolorīti – kāds stāsta par Raiņa galvaskausa patieso atrašanās vietu, cits vannā krāj dzīvsudrabu, vēl kādam šķiet, ka puspamestos Latvijas ciemateļus vajadzētu uzspridzināt. Lai arī lielā sāpe katram ir sava un stāsti ir sižetiski daudzveidīgi, tos vieno kopēja stilistika – visi tiek vēstīti pirmajā personā un turas pie izteiksmes veida, kas raksturīgs iedzīvotāju vēstulēm dažādu avīžu redakcijām, pašvaldībām vai birokrātiskām iestādēm. Autors šiem vīriem nav atvēlējis individuālu «balsi» vai rakstura iezīmes, kas šajā gadījumā netraucē, jo šķiet, ka rakstnieka mērķis nav bijis izprast aprakstāmo vīriešu motivāciju vai domu gājienu, bet gan kopīgi paraudzīties uz dīvaiņiem, kam dzīvojam blakus.

Grāmatai cauri vijas satīras nots, un vismaz vienreiz man bija pat skaļi jāsmejas, taču nepārprotami Bankovska mērķis nav bijis ņirgāties par cilvēkiem un viņu atšķirīgo domāšanu, bet gan ar vieglu smaidu palūkoties uz mūsu sabiedrību un to, cik ārkārtīgi nopietni uztveram sevi, bieži nespējot ar ironiju palūkoties uz savām darbībām. Aprakstīto vīru dīvainības lielākoties ir nekaitīgas, ja neņemam vērā dziedinātāju šarlatānu un jau minēto vīru ar dzīvsudraba vannu, tomēr jāatzīst, ka pārņem zināma neomulības sajūta, apzinoties, ka ikdienā dzīvojam līdzās šādiem cilvēkiem un pat nenojaušam, kādas domas risinās viņu galvās, un attiecīgi nespējam piedāvāt palīdzību brīžos, kad tāda būtu nepieciešama.