Bailes no izgāšanās bremzē izaugsmi
Pirms vairāk nekā trim gadiem kopā ar bērnības draudzeni Solvitu Kostjukovu izveidojām sociālo uzņēmumu Lude – vietu, kur cilvēki gados var pārkvalificēties, socializēties, saņemt papildu ienākumus un justies vajadzīgi, aužot dizaina paklājus no pārstrādātiem tekstila materiāliem. Šī bija mūsu pirmā uzņēmējdarbības pieredze. Senioru vajadzība pēc piederības sajūtas izrādījās vēl stiprāka, nekā bijām nojautušas, un darbinieki – vēl motivētāki. Toties ar uzņēmējdarbības un ražošanas pusi gan izēdām pudu sāls, kā jau biznesā pienākas. Pēc pusotra gada darbošanās sajutu, ka manī iestājas pilnīga paralīze – nespēja rīkoties. Gribētos to novelt uz nogurumu, laika vai pieredzes trūkumu, grūtībām sabalansēt ģimenes dzīvi ar biznesa nežēlīgo ritmu. Bet tā nebija. Ar šodienas pieredzi saprotu, ka visvairāk man bija bail kļūdīties!
Likumsakarīgi, ka šī krīze iestājās brīdī, kad biznesa realitāte lika izkāpt no komforta zonas: pārdošana negāja tik raiti, kā plānots, iesācēja jūsma bija pārgājusi, un attālā smadzeņu nostūrī piezagās nepatīkama doma, ka laikam esam kaut ko nošāvušas greizi.
Kļūdas… Palūkojamies uz mazu bērnu – viss viņa attīstības process ir mēģinājumu un kļūdu virkne, kurā neizdošanās, visticamāk, spēlē pat lielāku lomu izaugsmē nekā izdošanās. Kāpēc cilvēkam pieaugot kļūdas drīzāk sāk asociēties ar kaunu un neveiksmi?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.