Patiesīguma imperatīvs • IR.lv

Patiesīguma imperatīvs

3
Jānis ar mammu Vizmu Belševicu pusaudža gados.
Anda Burve-Rozīte

Rakstnieces Vizmas Belševicas 85. dzimšanas dienā viņas dēls Jānis Elsbergs sagatavojis grāmatu sērijas Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas pirmo izdevumu Nepazītā mīlestība un citi stāsti. Sarunā literāts dalās atmiņās par māti

Vizmas Belševicas runas laikā 1965. gada decembrī Rakstnieku savienībā valdīja kapa klusums. Tas bija dumpīgs notikums: jaunie rakstnieki sazvērējās nomest veco vadību, un Belševica 12 minūtes runāja par meliem kā ekonomisko faktoru padomju politiskajā sistēmā. Belševica grieza varas augonī rāmi un pārliecināti. Tad pieskārās ētikai. «Tas ietilpa viņas patiesīguma matricā,» par mātes pliķiem rakstniekiem komunisma cēlājiem saka viņas dēls Jānis Elsbergs.

Belševica sistēmu pliķēja arī dzejā, varas acīs kļūstot par «jaunatnes samaitātāju», kurai aizliedza publicēties. Viņas dzejas krājums Gadu gredzeni, kas iznāca 1969. gadā, ietver arī vēstures tēmu: Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām netieši pieskaras padomju okupācijas radītajam kaitējumam. Belševica divas reizes izvirzīta Nobela prēmijai, tomēr to nesaņēma.

Rakstnieces visplašāk zināmais darbs, Billes grāmatas, tapa atjaunotās Latvijas laikā, deviņdesmitajos. Rīgas strādnieku ģimenes bērns Bille trijos turpinājumos krāšņi izdzīvo 20. gadsimta laikmeta griežus. Atmodas laiks Belševicai atnesa lielu triecienu: 1987. gadā mīklainos apstākļos gāja bojā viņas vecākais dēls dzejnieks Klāvs Elsbergs. Izmeklēšanas materiāli liecina, ka nogalināts. Iespējams, notikušajam bija politisks konteksts – Klāva dzeja, sabiedriskā darbība nebija sistēmai tīkama.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu