Ķeksīša pasākumi ar negaršīgu kafiju… jeb kāpēc vārdiem neseko darbi
Vai atceraties party bomzi? Cilvēks nošļukušā uzvalkā, kas ierodas pasākumos uz ēdienu pauzēm un vīna dzeršanu. Tas varētu būt retais cilvēks, kurš ir pavadījis vairāk laika nekā es, sēžot viesnīcu zālēs, teātros, kafejnīcās, uz kuģīšiem un vēl simt dažādās vietās, kur notiek pasākumi. Visi «komunikācijas cilvēki» drusciņ ir party bomži.
«Bedži», mapītes, pildspalvu kalni un konferenču bukleti, kas nekad netiks izlasīti. Plastmasas pudeļu grēdas, kafijas krējumiņi mazajos ķobīšos, simtiem krūzīšu ar negaršīgu kafiju. Pasākumi par toleranci, labu pārvaldību, pilsoņu iesaisti ES lēmumu pieņemšanā, Krievijas informācijas karu, kuros pēdējos desmit gadus es redzu vienas un tās pašas sejas, kas sanāk pārrunāt jautājumus, kas jau tāpat ir zināmi. Runātāju paneļi, kuros nav nevienas sievietes. Konferences sievietēm biznesā vai politikā, kurās vīrieši māca, kā sievietēm pareizi ģērbties uz biznesa tikšanos. Diskusijas par migrantiem, krieviem, musulmaņiem, kurās piedalās latvieši un viens no šiem «citiem» – ķeksītim. Projektu ietvaros radīta kārtējā mājaslapa, kuru apmeklēs 100 cilvēku, un pēc tam tā nevienam nebūs vajadzīga.
Tas viss stāsta par to, kas esam. Parasti organizāciju komunikatori ir cilvēki kaut kur malā – viņu uzdevums ir uzrakstīt preses relīzi vai sarīkot pasākumu par to, ko «svarīgie cilvēki» ir izdomājuši. Latvijā principā pietiek ar to, ka komunikācijas cilvēks valda pār valodu un iedibinājis labus kontaktus medijos. Par visu pārējo piemaksā uzņēmums, algojot mediju, digitālās un pasākumu organizēšanas aģentūras.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.