Stokholmas ielas bija tukšas, kad pirms 42 gadiem uz ekrāniem iznāca Ingmāra Bergmana superpopulārais seriāls Laulības dzīves ainas. Nu režisors Regnārs Vaivars iestudējis Bergmana drāmu Dailes teātrī un saka: tā ir par mūsdienām!
Lugai nekad nebūs panākumu, tā ir pārāk personīga! Šāda bija izcilā zviedru kinorežisora, arī dramaturga Ingmāra Bergmana dzīvesbiedres reakcija, kad viņa 1973. gadā izlasīja Laulības dzīves ainas. Viņas sacītais ne tikai nepiepildījās, bet notika pretējais: daudzsēriju drāma ar Līvu Ulmani un Erlandu Jozefsonu galvenajās lomās guva pasaules slavu. Bergmana lugas galvenie varoņi, juriste Marianna un augstskolas profesors Johans, bauda savu nevainojamo laulību, līdz kādu dienu notiek grāviens. Viņu šķiršanās un atkalsatikšanās drāma skatītāju acu priekšā norisinās 20 gadu garumā. Emocionāli galēji atkailinātas ainas, turklāt tuvplānos. Līdz nežēlībai atklāti dialogi. Bergmana talants skatītājā spēja panākt sajūtu «tas nav par viņiem diviem, bet par mums visiem». Paralēli filmas notikumiem risinājās režisora un aktrises Līvas Ulmanes personiskās attiecības.
Kad Bergmana darbu Dailes teātra Lielajā zālē nolēma iestudēt Regnārs Vaivars (viņš arī tulkojuma un dramatizējuma autors), bija skaidrs, ka tā būs spēle ar telpu, mērogiem. «Bergmana stāsts ir par vājiem cilvēkiem. Es ļoti vēlos uztaisīt stāstu par stipriem cilvēkiem.» Intervijā Vaivars stāsta par iestudējuma procesu ar Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu un Juri Žagaru galvenajās lomās un robežām, kuras labāk atvērt, nevis slēgt. Pirmizrāde ir šonedēļ.
Bija 1973. gads, kad uz ekrāniem brīvajā Rietumu pasaulē, Zviedrijā, nokļuva Ingmāra Bergmana slavenais seriāls Laulības dzīves ainas. Gads, kad padomju Latvijā piedzimi tu. Vai, iestudējot šo darbu, domāji: ko tolaik Eiropā nozīmēja atklāti cilāt seksualitātes, privātuma tēmas, un ko tas nozīmē šodien, kad tu kā četrdesmitgadnieks iestudē šo darbu brīvajā Rietumu pasaulē, Latvijā?
Pasaule kopš 70. gadiem ir ļoti attīstījusies, to var redzēt visās jomās. Piemēram, sportā – ko spēja labākie toreiz un tagad. Atklātības līmenis, kas Rietumos bija pietiekami augsts pirms 40 gadiem, šobrīd nemaksā neko. Daudz liberālāk runājam par visām tēmām. Ar to pats saskāros, 2004. gadā Nacionālajā teātrī iestudējot Edvarda Olbija Kam no Vilka kundzes bail – «tā skandalozā 80. gadu Liepājas teātra izrāde, tik moderns piegājiens!»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.