Izsludinot amatpersonu rotāciju, Valsts ieņēmumu dienests publiski atklāj tikai pusi šo pārmaiņu. Kas paliek ēnā?
Vadošo amatpersonu rotācija, iekšēja restrukturizācija un pamatīga štatu apcirpšana – tas viss šobrīd notiek un vēl vismaz pusgadu turpināsies Valsts ieņēmumu dienesā (VID) ar mērķi uzlabot dienesta darbu un sekmēt nodokļu iekasējamību. «Ir paveiks savulaik solītais darbs attiecībā uz VID plānotajām strukturālajām izmaiņām,» pagājušajā nedēļā, atklājot preses koferenci par 39 VID amatpersonu rotāciju, izteicās premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS). «VID būtu jākļūst par asu, spodru un spēcīgu instrumentu valsts rokās, lai mēs ar to nezāģētu zaru, uz kura paši sēžam, bet būvētu stipru māju – mūsu valsti,» darbu par īsti vēl nepabeigtu atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Kādas ir pēdējo trīs mēnešu laikā notikušās izmaiņas, kopš VID politiskās pārraudzības stafeti no Vienotības pārņēmusi ZZS?
Sākotnējais finanšu ministres uzdevums VID vadītājai Inārai Pētersonei bija līdz 1. maijam savā starpā sarotēt četru VID struktūrvienību vadītājus un vietniekus – Finanšu policijas priekšnieku Kasparu Podiņu, Muitas policijas priekšnieku Ediju Ceipi, Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes priekšnieku Marjanu Buriju un Nodokļu kontroles pārvaldes priekšnieci Ivetu Buškevicu. Atbilstoši viņu pieredzei faktiski šī uzdevuma izpilde nozīmētu šobrīd smagos koruptīvos noziegumos apsūdzētā Vladimira Vaškeviča līdzgaitnieka Burija atgriešanos ietekmīgajā Finanšu policijas vai tikpat ietekmīgajā Muitas policijas priekšnieka amatā. Tomēr pret šādu rotāciju stingri iestājās VID vadītāja, un rezultātā tā ir stipri plašāka – kopumā amatus mainīs 39 VID amatpersonas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.