Londonā vēlētāji noraidīja etnisku un reliģisku aizspriedumu politiku
Londonas mēra vēlēšanās pagājušonedēļ pārliecinoši uzvarēja Leiboristu partijas kandidāts Sadiks Hans, un ziņu virsrakstos par šo notikumu arī Latvijā dominēja vēstījums, ka šajā amatā pirmoreiz ievēlēts musulmanis. Šķiet, ka daudz svarīgāk nekā jaunā mēra reliģisko piederību un katrā ziņā Latvijā interesantāk būtu uzsvērt faktu, ka ievēlētais ir «šofera dēls».
Londonas jaunā mēra reliģiskās piederības izcelšana ir maldinoša, jo vedina domāt, ka uzvaru Hanam nodrošinājusi kāda islāmiska, radikāla programma, un balsojums bijis reliģiski vai etniski motivēts. Patiesībā notika tieši otrādi – viņa etniskās izcelsmes un reliģisko kārti gan mēģināja izspēlēt daži viņa konkurenti (un cieta pilnīgu neveiksmi – Hans uzvarēja ar pārliecinošu pārsvaru pār tuvāko sāncensi), taču viņš pats sevi vēlēšanu kampaņā uzstājīgi raksturoja kā «autobusa šofera dēlu».
Šāds pašraksturojums nesakrīt ar nozīmi, kādu jēdziens ieguvis Latvijas politikā. Kopš bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera laikiem ar «šofera dēlu» saprotam izdarīgu ielikteni, kas ticis labā amatā, lai pildītu sava patrona uzdevumus. Hans uzsver tieši pretējo – ka nāk no vienkāršas ģimenes un visu sasniedzis, pateicoties savām spējām un par spīti izcelsmes noliktiem šķēršļiem. (Latvijā atkal ironiski, ka viens no viņa sasniegumiem politikā ir kļūšana par satiksmes ministru 2009. gadā Gordona Brauna leiboristu valdībā.)
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.