Dzīve aizveda! Rojas puika Raimonds vienkārši atbild, kā kļuvis par vīnzini – cilvēku, kas iesaka ēdienam piemērotu vīnu – elitārajā restorānā Vincents Rīgā. Gribējis iet uz tulkiem Ventspils Augstskolā, tomēr iestājies Rīgas Tūrisma skolā, mācījies viesmīļa un bārmeņa arodu. 1999. gadā praksē Vincentā sācis kā viesmīļa palīgs.
Restorānu vīnziņus Latvijā var saskaitīt uz roku pirkstiem, šo profesiju skolā apgūt nevar. «Sākumā bija entuziasms, tad vīna kursi pie Valentīnas Grandānes, degustācijas, tad Austrijas Vīna akadēmija, Londonas Wine & Spirit Education Trust filiāle. Tā nebija tālmācība, bet katru reizi uz nedēļu jābrauc, lai mazā ciematā Rustā no rīta līdz vakaram mācītos!» Uz Austriju devušies trijatā – arī Aigars Lukstiņš no kompānijas Liviko un Vincenta kolēģis Kaspars Reitups. Tur satikuši vēl vienu latvieti arhitektu Mārtiņu Pīlēnu. «Pabeidzām Advanced Level, pārgājām uz Diploma, šā gada sākumā nolikām pēdējo ieskaiti. Nākamais solis ir tikai Master of Wine – Latvijā vēl nav neviena ar tādu titulu.»
Toties tagad mums ir pasaules vīnziņu čempionāta 7. vietas ieguvējs – reizi trijos gados notiekošās sacensības pielīdzināmas vīnziņu olimpiskajām spēlēm. «Ne visiem vīnziņiem patīk konkursi. Man tas vienmēr ir bijis papildu izaicinājums. Trīsreiz uzvarēju Latvijā, trīsreiz Baltijā, arī šampanieša konkursā Čehijā. Pārbauda teorijā, spējā degustēt un aprakstīt dzērienu, arī praksē: cik tehniski un skaisti ierobežotā laikā un ar apslēptiem knifiem spēj pasniegt dzērienu,» stāsta Raimonds. «Vīna degustēšana un novērtēšana ir izkopjama šeit, restorānā, bet teoriju nevar iemācīties īstermiņā. Pirms gada atteicos no Latvijas Vīnziņu asociācijas prezidenta amata, izstrādāju treniņu plānu. Nevis svētdienā iet brančā vai braukt pie dabas, bet sēdēt pie grāmatām. Teorētiskās zināšanas Eiropas un pasaules čempionātos dod gandrīz 50%, lai nodrošinātu vietu pusfinālā. Vēsture, vīnogu šķirnes, ģeogrāfija, klimats, likumdošana. Sieri, kafija, tēja, cigāri, stiprie dzērieni, protams, gastronomija. Man, piemēram, bija jānosauc četras tipiskākās rīsa šķirnes, kuras izmanto sakē ražošanā.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.