Romāns Šķērsiela 13. Latvieša radītais Gulags – kā Holivudas filma
Grāmatas tapšanas priekšvēsture šķiet interesantāka par pašu grāmatu. Tālivaldis Margēvičs, ja kādam tas jāatgādina, – scenārists, režisors, pēc izglītības vēsturnieks, Šķērsielas vērienīgās sāgas radītājs dokumentālajā kino. Šķērsiela 13 Rīgā ir viņa paša mājvietas adrese, un grāmatas aizsākumi meklējami pagājušā gadsimta 70. gados, kad Margēvičs atradis gleznu ar iniciāļiem E. B., ar kuru bēniņos bijusi aiznaglota jumta lūka. Un vēl apkārtējo runas, ka 13. numurs Šķērsielā ir nelaba māja. Istabā, kurā kādu laiku mitis arī autors, reiz dzīvojis Gulaga dibinātājs Eduards Bērziņš, šīs grāmatas varonis. Tipiska gadsimta sākuma biogrāfija – vecāki vēl turas pie zemes, bet dēli jau raujas pasaulē, un starpība starp dārzniecības Kreslera dārzs turētājiem vecākiem un dēla ambīcijām studēt mākslu Vācijā ir milzīga. No Vācijas pēc gada ir jāatgriežas, jo tēvs nogāžas no jumta, un jaunā Bērziņa atbildība ģimenes priekšā izrādās stiprs arguments. Tomēr norāde biogrāfijā uz centieniem iegūt augstāko izglītību noder vēlāk, lai kļūtu par čekas virsnieku.
Šobrīd populārās vēstures romānu sērijas Mēs. Latvija, XX. gs. darbos autoriem ticami izdodas atveidot to garšu, ka lielajos vēstures notikumos iejauktais cilvēks, pat būdams to aculiecinieks, par pieredzētā jēgu un nozīmi bieži vien izlasa tikai vēstures grāmatās. Arī Bērziņa dzīves jaunības ainās ir daudz nejaušību: ķibele ar tēvu izjauc nodomu studēt, Pirmais pasaules karš aizsauc strēlniekos, Bērziņš nokļūst Maskavā, vēstures notikumu epicentrā.
Atsauksmēs internetā Margēviča grāmata Šķērsiela 13 reizēm pielīdzināta kinoscenārijam. Tā patiešām ir vizuāli tverama, taču reizēm pasmaidīt liek tiešums, ar kādu – tik tiešām kā Holivudas filmā! – lielie vēstures notikumi notiek tieši galvenā varoņa acu priekšā. Eduarda Bērziņa laikabiedru Jāni Rudzutaku iepazīstam brīdī, kad cars ir gāzts un Fēlikss Dzeržinskis, vēlākais Bērziņa protežē, kļūst par varoni. Jau nākamajā mirklī esam tiesu zālē Londonā, kur Sidnejstrītas aplenkuma lietā tiek tiesāts Jēkabs Peterss, bet Gustavs Klucis izmanto Bērziņa virsnieka uzplečus, lai iekļūtu Pēterburgas Ziemas pilī apskatīt mākslu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.